Izstāde “Aija Mūrniece. Gadalaiki” Durbes pilī skatāma no 2024. gada 16. novembra līdz 2026. gada 29. marts. Aija Mūrniece ir profesionāla māksliniece, kas savu mūžu veltījusi mākslai. Viņas daiļrades ražīgākais posms saistīts ar Rīgas Porcelāna rūpnīcu, strādājot Mākslinieciskajā laboratorijā. Viņa apguvusi un praksē izmantojusi ļoti plašu tehnisko paņēmienu klāstu. Par augstvērtīgu māksliniecisko sniegumu un mūža ieguldījumu Latvijas porcelāna nozares attīstībā šogad māksliniece tiks apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Aija Mūrniece ir dzimusi Tukuma apriņķa Sēmes pagasta “Kāvužās” (1937). Skolas gaitas uzsākusi Brizules skolā, bet kopā ar ģimeni deportēta uz Sibīriju (1949). Tomskas apgabala Šegarkas rajonā viņa pavadījusi astoņus gadus. Pēc atgriešanās no izsūtījuma Aija Mūrniecei paveicās iegūt izglītību - bez priekšzināšanām iestājusies Valsts Mākslas akadēmijā (tagad Latvijas Mākslas akadēmija), kur studējusi lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļā (1963–1969).
Mākslinieces daiļrades ražīgākais posms saistīts ar Rīgas Porcelāna rūpnīcu - darbu Mākslinieciskajā laboratorijā (1969–1991). Viņa apguvusi un praksē izmantojusi ļoti plašu tehnisko paņēmienu klāstu: trauku formu dizainu, zīmējumu jeb dekolu izstrādi, virsglazūras un zemglazūras dekorēšanu, apgleznošanu un jauktu tehniku. Divdesmit divu darba gadu laikā viņa radījusi desmitiem dizaina risinājumu, kas grezno gandrīz visas šajā laikā rūpnīcā izgatavotās kafijas, tējas un pusdienu servīzes. Salīdzinot ar tā laika meistariem, Aija Mūrniece izceļas ar plašu kobalta lietojumu un virtuoziem zemglazūras gleznojumiem, kas ir viena no grūtākajām porcelāna dekorēšanas tehnikām. Tieši viņas radītie kobalta dekori vislielākajā skaitā izmantoti ražošanā. Radošajiem eksperimentiem viņa izmantojusi vecās ražošanas formas no fabrikas krājumiem. Lietā likta arī brāķētā produkcija un daudzi utilizācijai nolemtie trauki pārtapuši oriģinālos ar brīvu roku apgleznotos mākslas darbos.
Mākslinieces daiļrades izpausmes bijušas visai daudzveidīgas: viņa strādājusi ar porcelānu, ilustrējusi ābeces, zīmējusi kalendārus un atklātnes, pēc aiziešanas pensijā, pievērsusies dekoratīvo tekstīliju un gobelēnu radīšanai. Arī šajā tehnikā atpazīstams mākslinieces rokraksts – izsmalcinātas toņu gradācijas, harmoniskas kompozīcijas un dabas motīvi.
Daba allaž iedvesmojusi mākslinieci, tāpēc ieskats mākslinieces rokrakstā un daudzveidīgajās radošajās izpausmēs izstādē atspoguļots caur gadalaiku prizmu. Lieliskās novērošanas spējas un radošā dzirksts Aijai piemitušas jau kopš bērnības. Apkārtējā vide, dabas tēli, satiktie cilvēki un ikdienas situācijas tikušas fiksētas neskaitāmās skicēs, arī dienasgrāmatās. Izmantots viss pieejamais – ikdienā pieredzētais un pamanītais iemūžināts gan uz līniju un rūtiņu burtnīcu, gan vienkāršām papīra lapām, gleznots uz preskartona, iešūts gobelēnos.
Aija Mūrniece savas dzīves notikumus dokumentējusi atmiņās, atspoguļojot arī Sibīrijā pavadīto laiku. Viņas atmiņām ir vēsturiska un arī muzeāla vērtība, jo tā atspoguļo radošas personības ceļu dzīvē un mākslā 20. gadsimta vēstures norišu kontekstā.