Zante

Publicēts: 08.03.2022.

Teritorijas platība: 96,1 km²

Iedzīvotāju skaits: 522 (Dati no PMLP uz 30.06.2021.)

Zantes pagasts robežojas ar Tukuma novada Vānes, Zemītes un Viesatu pagastiem, Brocēnu novada Gaiķu un Remtes pagastiem.

Zantes pagasts rakstos pirmo reizi minēts 1541. gadā. Pagasta teritorija sastāvējusi no diviem novadiem: Zantes (Santen) novada un Plāņu (Plahnen) novada. Katrā no tiem atradās pa muižai ar tādu pašu nosaukumu.

Plāņu muiža celta 19. gadsimta otrajā pusē kā Zantes barona Kniges vasaras rezidence. Pēc 1900. gada fon Knige pārdeva zemi 44 vācu kolonistiem. Viņiem bija arī sava pamatskola. 1939. gadā Zantes pagasts bija vienīgais Tukuma apriņķi, kurā dzīvoja visvairāk vācu tautības pārstāvju – 27% no kopējā pagasta iedzīvotāju skaita.

1945. gada 8. maijā Plāņu muižā latviešu 43. divīzijas komandieris, ģenerālis A. Kalniņš pieņēma vācu 24. kājnieku divīzijas komandiera, Baltijas vācieša ģenerālmajora fon Šulca kapitulāciju. Plāņu muiža aizgāja bojā, meliorācijas gaitā likvidējot visas apkārtējās saimniecības.

Zantes muižas pils celta 19. gs. pirmajā pusē klasicisma stilā. No 1925.gada Zantes muižas pilī izvietota Zantes skola, kas no 1953. - 1963. gadam bija vidusskola, bet vēlāk un arī tagad- pamatskola.

Zantes pagasts aizņem 96.1 km2 un ir bagāts ar mežiem. Smiltiņkalns (Ķīķerkalns) ir augstākā pagasta virsotne (155,3 m virs jūras līmeņa). Lielākās upes pagastā ir Amula un Vēdzele, bet ūdenstilpes - Kazukalnu, Kuļķu, Mednieku dīķi.

Interesanti apskates objekti ir Lindes akmens (44. lielākais Latvijā), Dziru dzirnavu apkārtne, Venteru pilskalns, Zantes vējdzirnavas (Zilās jumpravas dzirnavas), Zantes muiža (Zantes pamatskola), Kurzemes cietokšņa muzejs, Piemiņas vieta Zantes pagasta deportētajiem iedzīvotājiem.