Tukuma novada ģerbonis

Ģerbonis

Tukuma novada ģerboņa heraldiskais apraksts:
Skaldīts galvā ar zigzagveida griezumu: sudrabs un zaļš. Apakšējā laukā sudraba sešu ziedlapu roze ar kauslapām un auglenīcu.

Apraksts:
Zigzagveida griezums Tukuma novada ģerbonī atgādina par Tukuma pauguraino un mežiem bagāto apvidu, bet centrā ievietotā heraldiskā roze - par rožu audzēšanas tradīcijām Tukuma apkārtnē, ar ko tas bijis slavens jau kopš pagājušā gadsimta.

Savos darbos Tukumu kā ziedošu dārzu ir slavinājuši dzejnieki Imants Ziedonis: "ļauj man iet pasaulē smukumā tā kā ķirši zied Tukumā", Pēteris Jurciņš: "iemetīšu rozi saules rietā, tur, kur Tukums stāvēs savā vietā". Iedibinātās rožu, ziedu un ķiršu audzēšanas tradīcijas ieņem aizvien stabilāku vietu, izdaiļojot Tukuma pilsētas un novada pagastu skvērus un laukumus.

Rozes simbols ir atdzimis pasākuma "Rožu svētki Tukumā" rīkošanas tradīcijā. Rozes simbols Tukuma novada ģerbonī izdaiļo un nostiprina Latvijā atpazīstamo un populāro saukli "Uz Tukumu pēc smukuma!"

Tukuma novada karogs

Tukuma novada domes 2011. gada 24. novembra sēdē tika apstiprināts Tukuma novada karogs. Tam ir taisnstūra forma (proporcijas - 1:2), tā audekls sadalīts divās horizontālās vienāda platuma joslās: augšējā daļa – baltā krāsā, apakšējā daļā - zaļā krāsā. Karoga vidū attēlota daļa no Tukuma novada ģerboņa – sudraba sešu ziedlapu roze ar kauslapām un auglenīcu. Šis karoga variants arī pēc iedzīvotāju balsojuma saņēma lielāku punktu skaitu.

Ģerbonis:

Tukuma pilsētas ģerbonis ir viens no Tukuma pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī. Vairākās vietās Tukumā un pilsētas apkārtnē ir izveidoti Tukuma ģerboņa atveidojumi dabā, respektīvi, kalns ar trīs eglēm vai vienkārši trīs egles.

Ģerboņa heraldiskais apraksts:
Ģerboņa vairogs sudraba krāsā, uz tā attēlots zaļš kalns ar trim zaļām eglēm uz tā. Kalns simbolizē Tukuma pilskalnu, kas lielākais no trim pauguriem starp Zvirgzupīti un tās pieteku. Egles simbolizē dabas bagātību Tukuma pilsētā.

Pirmo reizi Tukuma ģerboni apstiprināja 1837. gadā. Tā autors bija Jelgavas ģimnāzijas skolotājs Epiņš. 1846. gadā ģerboņa zīmējumu apstiprināja Krievijas ķeizars Nikolajs I. Sākotnēji Tukuma ģerbonī bija redzamas 5 egles, bet vēlāk jau trīs. Latvijai iegūstot neatkarību Tukuma ģerboni 1925. gada 31. oktobrī oficiāli apstiprināja Valsts prezidents. 1995. gadā Valsts heraldikas komisija atkārtoti apstiprināja Tukuma ģerboni.

Logotips:

Kas ir pilsētas zīmols un kāpēc tāds izveidots?
Pilsētas zīmols ir priekšstatu kopums cilvēku apziņā, kas veidojas saskarsmē ar dažādām pilsētas izpausmēm – vidi, dabu, arhitektūru, cilvēkiem, kas dzīvo, strādā vai prezentē pilsētu, to pārvalda vai veido šeit biznesu, kultūras un sporta dzīvi, pasākumiem un notikumiem. Tukuma zīmola un tēla kopumā veidošana paredz uzsvērt Tukuma atšķirību pārējo pilsētu starpā. Tukuma zīmolvedības mērķis ir radīt pilsētas pievienoto vērtību, spodrinot tās reputāciju kā vienu no galvenajiem nemateriālajiem aktīviem.

Pilsētas zīmola identitāte jeb no kā sastāv zīmols? 
Pilsētas zīmola identitāte sastāv no pilsētas zīmola idejas, pilsētas zīmola vērtību definējuma (sajūtas, emocijas un iespaidi, kādas cilvēkos rada attiecīgā pilsēta) un pilsētas zīmola atribūtiem (sauklis, logotips un stilistiski vienoti grafiskie elementi, krāsu pielietojums un burtu veidi, skaņas un mūzika).

Tukuma zīmola ilgtermiņa mērķis 
Radīt, veicināt, uzturēt pilsētas tēlu, kurš citu pilsētu starpā atšķiras ar viegli uztveramu smukumu. Zīmola uzdevums – veidot noteiktu priekšstatu par teritoriju Tukums, nepiešķirot būtisku nozīmi jēdziena Tukums administratīvajām robežām.

Smukuma meklētāji:

No 2004.gada Tukuma tūrisma piedāvājuma veicināšanai radīti dažādi tēli, kas raksturo dažādus smukuma meklētājus. Šie tēli kopā ar saukli izmantoti gan Tukuma suvenīru izveidē, gan Tukuma pilsētas popularizēšanai ar automašīnu uzlīmju palīdzību. Tādēļ paralēli Tukuma zīmola logotipam ar Tukuma pilsētas atainojumu radīts arī grafiskais risinājums ar Smukuma meklētājiem. Vairāk informācijas par tiem skatīt rokasgrāmatā.

Ilustrācijai Smukuma meklētāji iespējami trīs dizaina risinājumi, kas izmantojami pēc vajadzības - pilnā versija, vienkāršotā versija bez elementa Tukums un vienkāršotā versija bez elementa Tukums lokveida kompozīcijā.

Tukuma sauklis

Sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!", tajā ietvertais atskaņu vārds smukums ir Tukuma pilsētas vienīgais izteikti atpazīstamais elements gan Tukumā, gan ārpus tā. Sauklis ir veiksmīgi izturējis laika pārbaudi un ir plaši atpazīstams visā Latvijā. Vārda smukums ekvivalents literārajā valodā ir skaistums kā vispārināta īpašība skaists, glīts, arī jauks, tīrs. Vārds minēts 18.gadsimta vārdnīcās.

Savukārt teiciena Uz Tukumu pēc smukuma! autors un rašanās laiks nav zināms, bet tā rašanās un nostiprināšanās procesu raksturo dabiskums un dažādu motīvu komplicētība – atskaņu pāris Tukums-smukums, vārda smukums pozitīvā nozīme un jēgpilnība, iepriekšējs izmantojums pilsētas komunikācijā, kā arī asociācijas ar citiemtekstiem, piemēram, Imanta Ziedoņa 1991.gada dzejoli "Tukums".

Tukuma sauklis ir izveidots arī svešvalodās, cenšoties nezaudēt vārdu spēli Tukums-Smukums. Tukuma sauklis angļu valodā – Visit Tukums to get some Smukums!, bet krievu valodā – За красой поедешь в Тукумс и узнаешь слово Смукумс!

 

Kandavas pilsētas ģerbonis:

1917. gadā Kandava iegūst pilsētas tiesībām, un 1925.gada 31.oktobrī Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste dod tai ģerboni, kurā parādīts spēka simbols – ozola zars ar trīs ozolzīlēm. 

Ģerbonis cildina Kandavas skaisto apkārtni, Abavas senleju un Ozolkalnu.

Himna:

Kandavas pilsētas himnas nosaukums "Dziesma Kandavai". Tās mūziku sacerējis Gints Birkenšteins.

Tekstā izmantotas Zigitas Kārkliņas, Ziedītes Začestes, Ilzes Oliņas, Ginta Birkenšteina dzejas rindas. 

Himnu iespējams noklausīties ŠEIT

Logotips: 

Māksliniece – dizainere Baiba Rulle izveidojusi Kandavas novadam raksturīgu grafisko zīmi, kurā attēlotas septiņas ozola lapas, kas simbolizē Kandavas pilsētu un sešus pagastus. Par pamatu izmantotas vairākas latviešu spēka zīmes – Austras koks, Ausekļa un Laimas zīmes. 

Austras koka zīme simboliskā nozīmē sargā dzimtu, ģimeni, savieno ar Dievu, dod spēku un padomu.

Ausekļa zīme simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, bet Laimas zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.  

Grafiskās zīmes pamatkrāsa ir balta uz olīvzaļa fona vai olīvzaļa uz balta fona. Atsevišķos gadījumos izmantojamas papildkrāsas – sarkana, bēša, melna. 

Ģerbonis:

Jaunpils pagasta ģerbonis ir sarkanā laukā sudraba mūris ar konisku jumtu, galeriju un kupolu. Vairoga pēdā vairodziņš: zilā laukā sudraba sija, kam uzlikti trīs sarkani pāļi;