Kandava (pagasts)

Publicēts: 09.03.2022.
Atjaunināts: 15.01.2025.

Kandavas pagasts no visām pusēm ietver Kandavas pilsētu, kā arī robežojas ar Cēres, Zemītes, Vānes, Matkules, Pūres un Jaunsātu pagastiem, Talsu novada Abavas, Virbu un Strazdes pagastiem un Tukuma novada. Novadu šķērso skaistā upe Abava. Pagastā atrodas trīs gleznainas muižas: Rūmenes muiža, Kalnmuiža un Valdeķu pils-muiža.

Teritorijas platība: 167,68 km2.

Iedzīvotāju skaits: 1261 (Dati no PMLP uz 01.07.2024.).

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā ir Kandavas stacija, Aizdzire, Rūmene, Mazrūmene, Mustene, Kalnmuiža, Līgciems un Līgu dzirnavas.

Pagastā ir Valdeķu kultūras nams un bibliotēka.

Viena no atpazīstamākajām vietām pagastā ir lauku māja "Indāni", kas ļauj apmeklētājiem iepazīties ar mājdzīvniekiem un senajiem lauksaimniecības darba rīkiem.

2024. gada pavasarī pabeigta labiekārtošana Čužu purva pastaigu takā. Taku var izstaigāt visos gadalaikos, taču viskrāšņāk tā izskatās jūlijā, augustā, kad zied krūmu čužas jeb klinšrozītes.

Abavas ieleja ietver Kandavas pilsētas vēsturisko daļu, kā arī daļu no Kandavas un Matkules pagasta Tukuma novadā, Sabiles pilsētas, Abavas un Ģibuļu pagasta Talsu novadā un Rendas pagasta Kuldīgas novadā. Šeit noteikti 11 aizsargājamie ģeoloģiskie dabas pieminekļi - iežu atsegumi, alas, avoti un ūdenskritumi.

Rūmenes muiža

Rūmenei, tās zemēm un muižai ir ļoti sena vēsture vairāk nekā 600 gadu garumā. Pēc muižas tagadējo īpašnieku iniciatīvas izpētīta Rūmenes vēsture un muižas īpašnieku saraksts kopš pirmsākumiem 1437. gadā. Rūmenes muižas kungu māja celta 1876. gadā neogotikas stilā. Rūmenes muiža atrodas pakalnā un tās gala fasādi ar zemāk esošo parku savieno kāpnes, kas ir viena no efektīgākajām šāda veida neorenesanses būvēm Latvijā.Kopējā muižas ansambļa platība ar 12 pieguļošajām ēkām savulaik veidojusi vairāk nekā 700 ha plašu teritoriju. Arhitektes Zaigas Gailes vadītā Rūmenes muižas rekonstrukcijas projekta, kas jau saņēmis Latvijas Arhitektu savienības balvu kā „Labākā pārbūve 2008”, mērķis ir pakāpeniski atjaunot Rūmenes muižas ansambli tās sākotnējā diženumā. Rūmenes muižas ainavu parks ar 364 reto koku dārzu ir 7,8 ha liels, un to plānojis ainavu arhitekts Georgs Kufalts, kurš savulaik Rīgā veidojis Arkādijas parku un Viesturdārzu. Kopš 1957. gada parks iekļauts īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā.

Rūmenes muižas ansamblis plānots kā ir ekskluzīvs pieczvaigžņu lauku īpašums, lieliska vieta, lai aizbēgtu no ikdienas steigas un izbaudītu dažādās atpūtas iespējas. Pasākumus, banketus un konferences ar nakšņošanas iespējām plašos apartamentos.

Kalnmuiža

Kalnmuižas pils komplekss - unikāls restorāns un lieliskas naktsmājas gleznainajā Abavas senlejā.

Kalnmuiža (latviski saukta arī Kalnamuiža, Kalnamuiža, vāciski Hohenberg) ir vidēji liela bijusī privātmuiža, kas atrodas Kandavas novada, gleznainajā Abavas senlejas kreisā krasta nogāzē, 10 km no Kandavas pilsētas. Muiža kā juridiska un saimnieciska vienība pastāv vismaz no 15.gs. beigām. Tās centra apbūve – kungu nams un saimniecības ēkas - veidojusies 19.gs. sākumā. 1912. gadā muižas zemju platība bija 1046 ha, tajā ietilpa 16 zemnieku sētas. Pēc Otrā pasaules kara muiža bija kolektīvais, vēlāk pašvaldības īpašums. Kopš 2006. gada tas nonācis privātīpašumā. Kalnmuižas apbūves ansamblis (19.gs.). Dzīvojamā ēka (vērtīgas durvju vērtnes), kalpu dzīvojamā māja, klēts, smēde, stallis. Alejā aug vairāki dižoši - 3.9 m, 4.1 m, 4.1 m un 4.5 m apkārtmērā.
Kalnamuižas ūdendzirnavās 1939. gadā režisors Aleksandrs Rusteiķis no 43 dzirnavām izvēlējās vietu filmas "Aizsprosts" uzņemšanai. Lejpus aizsprosta devona dolomīta un māla atsegums 25 m augstajā Amulas kreisajā krastā.

Valdeķi

Kā vēsta seni nostāsti,1845. gadā Aizdzires muižas īpašnieks Nikolaus fon Koskuls no dažām Aizdzires muižas zemnieku mājām izveidoja „Kārkliņu-Valdeku” saimniecību, ko uzdāvināja savai dzīvesbiedrei Luizei. Otrā versija ir sekojoša Koskuls to esot cēlis kā patversmi „vecajām jumpravām”. Valdeķi nozīmējot „Meža kakts”. Valdeķu pils celta 1882. gadā. 1931. gadā to nopirka Emīlija un Antons Benjamiņi, kuri īsā laikā izveidoja paraugsaimniecību. 1941. gadā muižu nacionalizēja. Pēc Otrā pasaules kara kungu mājā ierīkoja klubu. Vēlāk visas ēkas piederēja kolhozam un tad Kandavas sovhoztehnikumam. 1995. gadā Benjamiņu pēcnācēji atguva savu īpašumu.

Aizdzire

Aizdzires vārds pirmo reizi rakstu avotos minēts 1397. gadā ar nosaukumu „villa Assersin”. 18. gadsimtā tajā sāka saimniekot Koškulu dzimta. Savā laikā Aizdzires muiža bija paraugmuiža ar drenētiem laukiem, Osfrīzu šķirnes liellopiem, sviesta ražošanu un spirta dedzināšanu. Otrā pasaules kara laikā tur izmitināja krievu karagūstekņus. Dibinoties kolhoziem, muižas centrā izveidoja padomju saimniecību „Valdeķi”. 1972. gadā kungu namā ierīkoja dzīvokļus. Kopš 2003. gada muižas ēkas ir neapdzīvotas.