15. novembrī svinīgā ceremonijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pasniegti apliecinājumi par jaunu vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā. Arī Tukuma novada pašvaldības kopā ar Jūrmalas valstspilsētas pieteikumu veidotājiem saņēma Apliecinājumu par vērtības – zvejas tīklu darināšana – iekļaušanu šajā sarakstā.
Šoruden Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma padome lēma Nacionālo NKM sarakstu papildināt ar divām jaunām vērtībām, kas saistītas tieši ar amatnieku prasmēm – latviešu tradicionālo jostu un jostveida audumu darināšanu un zvejas tīklu darināšanu Rīgas līča rietumu piekrastē.
Daudzas seno amatu prasmes, tostarp arī zvejas tīklu darināšana un ar to saistītās tradīcijas, laika gaitā izzūd. Zvejas tīklu darināšanas prasmes iekļaušana nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir nozīmīgs solis strauji izzūdošā mantojuma novērtēšanā un saglabāšanā, un darbs pie tā turpināsies.
Piekrastes kultūras saglabāšanā, uzturēšanā un tālāknodošanā Tukuma novada un Jūrmalas pašvaldības iesaistījušas kopienas pārstāvjus – amatu prasmju zinātājus, kultūrvēsturiskā mantojuma jomas speciālistus, arī vietējos iedzīvotājus. Pieteikuma tapšanas laikā notikušas vairākas kopienas pārstāvju un kultūras mantojuma ekspertu domnīcas, kurās apspriesti jautājumi par zvejniecības un zvejas tīklu darināšanas prasmju saglabāšanas nepieciešamību. Uzsākta zvejas tīklu darināšanas vēsturiskā izpēte un amatu prasmju zinātāju stāstījumu dokumentēšana video materiālos. Meistarklasēs amatu pratēji sniedza iespēju iedzīvotājiem iepazīt zvejas tīklu darināšanu – linuma aušanas tehniku, virvju vīšanu – un iepazīstināja ar seno amatu prasmju un zināšanu pielietošanu mūsdienu risinājumos.
Iesniedzot pieteikumu, sagatavots arī zvejas tīklu darināšanas amatu prasmju saglabāšanas plāns pieciem gadiem, kas paredz gan prasmju un tradīciju vēsturisko liecību dokumentēšanu un pētniecību, gan prasmju tālāknodošanu sadarbojoties ar kultūras mantojuma un kultūrizglītības iestādēm. Iecerēts veidot jaunus, izzinošus kultūrtūrisma maršrutus un produktus, tādējādi popularizējot piekrastes kultūrvēsturisko mantojumu un identitāti, kā arī zvejas tīklu darināšanas prasmju saglabāšanā iesaistīt citu piekrastes pašvaldību kultūras un kultūras mantojuma iestādes, paplašinot mantojuma saglabāšanā iesaistīto kopienu tīklojumu.
Pieteikums “Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” tapis sadarbībā ar Lapmežciema muzeju, biedrību “Labklājība”, senioru biedrību, vietējo iedzīvotāju iniciatīvu “Ragaciema sedums”, Engures saieta namu, SIA “Šote” Tukuma novadā un Jūrmalas muzeju, Jūrmalas Brīvdabas muzeju, biedrību “Jūrmalas amatnīca”, folkloras kopu “Mare” Jūrmalā iniciatīvu. Ar savām zināšanām un prasmēm pieteikuma tapšanas laikā dalījušies zvejnieki, kokamatnieki, audēja, linumu sējēja, traļmeistars un tradīcijas zinātāji, amatu meistari un specifisku iemaņu pratēji: Ināra Everte, Dainis Štāls, Anitra Tooma, Zoja Milovidova, Ligita Štāla, Indra Riekstiņa, Toms Birznieks, Arvīds Strupis, Modris Mukāns u. c.
Kopā ar jauniekļautajām vērtībām Latvijas NKM sarakstu veido 40 vērtības. Ar tām var iepazīties tīmekļvietnes www.nematerialakultura.lv sadaļā “NKM saraksts”.