3. novembrī Tukuma novada pašvaldībā notika preses konference, kurā mediju pārstāvji tika informēti par Tukuma iekļaušanu UNESCO Radošo pilsētu tīklā kā Literatūras pilsētu.
Plašu informāciju gan par izaicinājumiem, kas bija jāpārvar ceļā uz nozīmīgā titula iegūšanu, gan par turpmāko rīcību, kas saistīta ar Tukuma uzņemšanu UNESCO Radošo pilsētu tīklā, preses konferencē mediju pārstāvjiem sniedza Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, biedrības “Tukuma Literātu apvienība” vadītāja Guna Roze-Tamule un pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Laura Stūrīte, kultūras speciāliste Laima Bautra.
Domes priekšsēdētājs Gundars Važa, atklājot preses konferenci, uzsvēra UNESCO statusa nozīmību un to, ka Tukums ir pirmā Latvijas pilsēta, kas iekļauta Radošo pilsētu tīklā. Tāpat priekšsēdētājs atzina, ka ceļš līdz Literatūras pilsētas statusa iegūšanai bijis garš un mērķa īstenošanā ieguldīts liels darbs, kas ir realizējies.
“Lepnums un prieks par to, ka arī Latvija beidzot ir iezīmēta UNESCO Radošo pilsētu kartē. Zīmīgi tas, ka tieši literatūras jomā ir iedots šis gods, jo literatūra pēc būtības ir katras nācijas visraksturojošākā un visnacionālākā kultūras izpausme. Literatūra atspoguļo jebkuras tautas, jebkuras nācijas dvēseli, domāšanas veidu un valodu, kas ir vienlīdz svarīgi. Literatūra ir tas, kā valoda tiek iemiesota, attīstīta un nesta tālāk nākamajām paaudzēm,” pauda Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš. Sava vēstījuma noslēgumā kultūras ministrijas valsts sekretārs sveica Tukumu un vēlēja veiksmes, ejot ceļu, kas šobrīd ir tikai tā sākumā.
Jaunu skanējumu – Uz Tukumu pēc literatūras un smukuma – preses konferencē ieguva Tukuma sauklis. Kā sacīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika: “Tagad uz Tukumu mēs brauksim pēc literatūras un tikai pēc tam pēc smukuma.” Viņa atzina, ka šis ir īpašs gadījums. Tukumam pievienojoties Radošo pilsētu tīklam – aptuveni 350 radošām pilsētām no aptuveni 100 valstīm – ir iespēja kopā ar visām šīm pilsētām parādīt cik liela ir kultūras nozīme pie tik nopietniem aspektiem kā vide, cilvēku labbūtība, bezdarbs un jauniešu nodarbinātība. Baibas Moļņikas skatījumā tīkla devīze varētu būt - kopā drošāk un precīzāk. “Katra pilsēta, kļūstot par tīkla dalībnieku, apliecina, ka ne tikai vārdos bet arī darbos, vispirmām kārtām visā pašvaldības īstenotajā politikā, augstu turēs kultūras karogu,” pauda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre , piebilstot, ka šis ir liels izaicinājums un liela atbildība, kas vienlaikus dod tīkla sajūtu, kopīgus projektus, kopīgas iniciatīvas un lielāku atpazīstamību.
Biedrības “Tukuma Literātu apvienība” vadītāja Guna Roze-Tamule, kura no pašiem idejas pirmsākumiem kvēli ticēja Tukuma iekļūšanai UNESCO Radošo pilsētu tīklā, kā arī iedrošināja un pārliecināja gan pašvaldības pārstāvjus, gan visus projektā iesaistītos, un ieguldīja neizmērojamu darbu šī projekta realizācijā, Tukuma iekļūšanai UNESCO Radošo pilsētu tīklā redz līdzību ar fabulu par zaķi un bruņrupuci, kur bruņrupucis finišā nokļuva pirmais. Kā viņa pauda preses konferencē: “Tukums ir šis bruņrupucis, kurš uz finišu ir rāpojis jau 400 gadus. Pirms 400 gadiem tieši Tukumā radās Latviešu oriģinālliteratūra, pirmie tās teksti, pirmās dzejas rindas latviešu valodā. Tukuma novadā, salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas novadiem ir visvairāk literatūras klasiķu. Te ir dzimis Dainu tēvs Krišjānis Barons, dzimis un dzīvojis Pasaku tēvs Ansis Lerhis-Puškaitis. Mums ir izcili literāti, kā piemēram valodnieks, zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors, Kārlis Mīlenbahs, rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis, dzejnieks Jānis Baltvilks, Imants Ziedonis, Māra Zālīte un daudzi citi lieliski literāti. Tas ir tikai mazs sākums un mazs ieskats tajā, kas mums ir un ar ko mēs lepojamies… Arī mūsdienu rakstnieku visvairāk ir tieši Tukumā un septiņi no viņiem ir biedrības "Latvijas Rakstnieku savienība" biedri. Mums ir lokomotīve – biedrība “Tukuma Literātu apvienība”, kura darbojas jau 60 gadus.” Guna ar lepnumu un lielu pārliecību piebilst, ka mums ir ko teikt un, rakstot projektu, mums galvenokārt bija jādomā kā informāciju saīsināt un projekta pieteikuma rindiņās iekļaut visu, ko vēlamies pateikt. Tāpat arī preses konferencē viņa izklāstīja kā Tukums no idejas virzījies līdz pat mērķa sasniegšanai – UNESCO Literatūras pilsētas statusa iegūšanai (skatīt video ierakstu).
Pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Laura Stūrīte pauda pārliecību, ka iesaistīšanās Radošo pilsētu tīklā būs milzīgs grūdiens visai kultūras nozarei kopumā un arī jomām, kas nav tieši saistītas ar kultūra, jo literatūra caurstrāvo visas jomas. Tāpat viņa atzina, ka iegūtais statuss ir aicinājums negulēt uz lauriem, bet turpināt augt, attīstīties un nebaidīties no jauniem ambicioziem mērķiem un izaicinājumiem. Savukārt kultūras speciāliste Laima Bautra stāstīja par uzdevumiem, kas būs jāīsteno šī projekta ietvaros.
Preses konference skatāma video ierakstā.