Tukumā atklāts atbalsta centrs bēgļiem no Ukrainas. Pašlaik pilsētā patvērumu raduši aptuveni 600 Ukrainas iedzīvotāji, stāstīja pašvaldībā. Centrs būs iespēja Ukrainas iedzīvotājiem uzzināt vairāk par Latviju un vieta, kur satikt citus tautiešus.
Pie durvīm uzraksta vēl nav, bet jau divas nedēļas bēgļiem kuri patvērumu raduši Tukumā, ir iespēja nākt uz atbalsta centru. Ukrainas iedzīvotāji stāstīja, ka daži jau šeit paspējuši sākt mācīties latviešu valodu, bet tikmēr ansamblis "stiprās sievas" mācījies dziesmas ukraiņu valodā.
Pēdējā nedēļa pavadīta Lieldienu noskaņojumā, bērni krāsojuši olas un uzzinājuši latviešu Lieldienu paražas. Centra atklāšanā piedalījās arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, kurš uzsvēra, ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi justies droši un ka ir pateicīgs par Latvijas atbalstu.
"Esmu ļoti pateicīgs, ka esat izveidojuši apstākļus, lai mūsu cilvēki justos droši. Lai viņi varētu mācīties latviešu valodu, lai viņi arī varētu saglabāt savu kultūru. Tas ir ļoti svarīgi arī tiem, kuri tagad karo Ukrainā, jo viņi zina, ka viņu radinieki, ģimenes ir drošībā. Lielākoties šeit Latvijā ir ukraiņu sievietes un bērni. Vīriem zināt, ka ģimenes ir drošībā, ir ļoti svarīgi brīdi, kad viņiem jāaizstāv sava valsts. Es vēlreiz par to pateicos," teica Miščenko.
Marina ar diviem bērniem Latvijā ieradās pirms astoņām dienām. Vīrs palika aizstāvēt dzimteni.
"Aizgāju mājās, lai barotu kaķi. Divas minūtes vēlāk, tajā vietā, kur gājām, nokrita raķete. Tad nolēmām, ka ilgāk gaidīt nevar. Tas nav droši ne man, ne bērniem. Nākamajā dienā bija vēl viens avio uzlidojums. Nebija citas izvēles, bija jābrauc prom. (..)
Mūs sagaidīja ļoti labi. Bija iespaids, ka cilvēki šeit gatavojās mūs sagaidīt. Mēs esam ieradušies ļoti labos apstākļos. Mēs bijām gatavi visam, lai tikai ir droši. Mūs sagaidīja siltas gultas un pilnīga pārliecība, ka esam drošībā" stāstīja Marina.
Ukrainā palika māte un māsa. Viņas dzīvo teritorijā, kura pašlaik ir okupēta, ar viņām pagaidām neesot iespējams sazināties.
Arī Oksana meklējusi patvērumu kopā ar bērniem. Radi palikuši Ukrainā, ar viņiem izdodas sazināties, bet viņu dzīvība katru dienu esot kā loterija.
"Kopš radi ir Rietumukrainā, ir iespējams sazināties. Bet tur arī nav viegli, vakar tika bombardēta Ļviva. Ziniet - tā ir loterija, ļoti slikta loterija. Tu izej uz ielas un nezini, kas notiks," sacīja Oksana.
Atbalsta centrs ļauj vismaz bērniem uz mirkli novērst domas no kara, stāstīja mammas. Centra vadītāja norādīja, ka pašlaik aktivitātēs iesaistījušās ap 20 Ukrainas ģimenes.
"Šī ideja vēl nav realizējusies pilnībā. Šī ideja attīstās pakāpeniski. Līdz ar to, es teiktu, ka šis ir tikai pats ceļa sākums," vērtēja kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" brīvprātīgā Judīte Dobele.
Pēc centra atklāšanas notika ekumeniskais dievkalpojumus un koncerts, kurā vākti līdzekļi Ukrainas atbalstam.
Avots: LSM.LV