Livonijas valsts sabrukuma, kad krievu-tatāru karaspēks iebruka Latgalē, vācu ordenis griezās pie Polijas pēc palīdzības. Toreizējā Polijas-Lietuvas valsts par to ieguva savā īpašumā Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas teritorijas. Ar 1566.gadu sākās poļu inflantu gaitas Latgalē un turpinājās cīņas ar Zviedriju, Krieviju.
Jau 1699.gadā Aglonā klosteri un baznīcu cēla poļu muižnieki Šostovicki. Būves bija no koka un negadījumā nodega. Patreizējo Aglonas bazīcu cēla no 1768-1800.gadam. Poļu muižnieku dzimtas pakāpeniski Latgales teritorijā sāka celt gan klosterus, baznīcas muižas, pilis un ierīkot parkus. Latgales šveicē Krāslavā aplūkojām lelāko zemes īpašnieku Plateru-Zībergu dzimtas īpašumus. Viņu īpašumi atradās nevien Latgalē, Vidzemē, Kurzemē, bet arī Polijā un Lietuvā. Krāslavas pils celta pēc itāļu arhitekta A.Paroko projekta un patreiz pils tiek atjaunota. Pils parks ir liels ar daudzām retām koku sugām. Krāslavas Sv.Ludviga Romas katoļu baznīca celta poļu barokas stilā ar itāļu gleznotāja F.Kostaldi gleznojumiem. Plateru- Zībergu dzimtu var uzskatīt par vienu no poļu tautas tradīciju glabātājām Krāslavā. 2002.gadā, pateicoties pilsētas Domes un Poļu vēstniecibas Latvijā finansiālam atbalstam, atklāja poļu pamatskolu, kurā uzsāka mācības 93 skolēni. Atklāšanā piedalījās Pateru-Zībergu dzimtas pēcnacēju atvases no Beļgijas, Francijas, Kanādas, Zviedrijas un Polijas.
Ludzas Novadpētniecības muzejā iepazināmies ar senas poļu dzimtas pārstāvi Antoniju Ferdinandu Osendovski (1876-1945) dabas pētnieku, ceļotāju, rakstnieku. Viņš brīvi pārvaldīja 7 valodas (t.sk.mongoļu un ķīniešu). Pasaules slavu viņam atnesa grāmata – „Zvēri, cilvēki, dievi”, kura tulkota 19 valodās.
Polijas karalis Zigismunds III piešķīra muižas zemi par militāriem nopelniem poļu magnātam Kasperam Karņickim. Latgalē dzimta valdija ap 200 gadiem. Ciblas pagastā uzbūvēja pirmo mūra muižu Ludzas apriņķī. Tā pēc arhitektūras lidzīga Slokenbekas muižai Tukumā. Ludzas pilsētā, blakus Romas katoļu baznīcai , atrodas Korņicku jeb Sv. Tadeuša kapela un zvannīca, grāfu lūgšanu un atdusas vieta. Josifs Karņickis nepratīgi iemīlējās Emilijā Platerē un lūdza tās roku, bet Plateru ģimene nepiekrita laulībām. Rezultātā virsleitnants J.Karņickis nošāvās. Viņam uzstādīts piemineklis Krāslavā mīlestības kalniņā ar uzrakstu: „Netiesājiet un jūs netiksiet tiesāti.” Eversmuižā 1771.g. Nikolajs Karņickis par saviem līdzekļiem uzcēla Sv. Andreja Romas katoļu baznīcu. Šodien tā iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā.
Poliete, dzejniece Konstance Benislavska (1747-1806) dzimusi Latgalē poļu sīkmuižnieku Ricku ģimenē. Viņas dzimtas pārstāvji nodibināja Viļānu klosteri. Vecākiem piederēja „foļvorkas”- muižiņas Istras, Annapoles, Koņecpoles pagastos , kuras uz šo brīdi vairs nav atrodamas. K.Benislavska pārvaldīja Zosulu muižu, uzaudzinaja 8 bērnus, rakstija dvēselisku dzeju. Viņas vīrs bija nopircis skaisto Pasienas baznīcu, kuru pēc kāda laika bija jāpārdod. Dzejniece atzīta Polijā. Izdevusi dzejoļu krājumu ar vīra brāļa palidzību Viļņā. Dzejoļu krājums saucas „Dziesmas dziedātas sev”, satāv no 3 daļām. Polijā dzejoļu krājums izdots jau 2 reizes. K.Benislavskas dzīves gaitas pēta zinatniece, doktore Anna Rziska no Sopotas pilsetas Polijā, kā arī pēta attālās radinieces gaitas Latvijā. Tā ir Līvija Liepdruviete, dzīvo Rikavā (Rēzeknes nov.) un strādā skolā par latviešu valodas skolotāju. Sarakstījusi un izdevusi 6 dzejoļu krājumus latviešu un latgaliešu valodās. 2015.g. svinēja savu 60.gadu jubileju.
Noslēdzot ceļojumu ir jāsecina, ka bija patīkami uzzinat kādos virzienos ir darbojšies poļu muižniecības pārstāvji Latgalē vairakus simtus gadu atpakaļ.
Regīna Bāliņa