Par plānotās patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas izveidi Latvijā un situāciju Tukumā

Publicēts: 29.12.2015.

Aktualitātes

Vairākas ES dalībvalstis šobrīd saskaras ar ārkārtīgu un nesamērīgu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pieplūdumu, tādēļ, lai mazinātu situācijas radīto slogu, noteikts skaits šo personu tiks pārvietotas uz pārējām dalībvalstīm, tostarp arī Latviju. Ministru kabinets 2015.gada 2.decembrī ir izdevis rīkojumu Nr.759 “Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā” (pielikumā), kas paredz Latvijas apstākļiem piemērotas sistēmas izveidi patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumus. Plānā tiek ietverti trīs rīcības virzieni - personu atlase un pārvietošana, patvēruma meklētāju uzņemšana un izmitināšana, kā arī sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumi. Atbildīgajām institūcijām tiek noteikts nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu noteiktajos termiņos.

Patvēruma meklētāju atlase notiks pēc starptautiskiem kritērijiem, kā arī, ņemot vērā Latvijas valdības formulēto profilu (piemēram, Latvijas prioritāte būtu ģimeņu ar bērniem uzņemšana). “Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā” (turpmāk tekstā – rīcības plāns) nosaka, ka patvēruma meklētāju atlasi un pārvietošanu, kā arī informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm nodrošina Iekšlietu ministrija, Valsts robežsardze, Drošības policija, Labklājības ministrija un Kultūras ministrija.
Patvēruma meklētāju uzņemšanas un izmitināšanas jomā rīcības plāns paredz patvēruma meklētājiem nepieciešamās dokumentācijas apstrādi un izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (turpmāk tekstā - PMIC) "Mucenieki", kur tiem tiek nodrošināti drošības pasākumi un veiktas veselības pārbaudes. Patvēruma meklētājiem ir pieejama neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī primārā, sekundārā un ambulatorā veselības aprūpe. PMIC “Mucenieki” iemītnieki paši gatavo maltītes un atbild par virtuves kārtību un tīrību. Centrā ir pieejama datortelpa, bibliotēka, sporta zāle un bērnu rotaļu istaba. Tāpat tur dzīvojošie var brīvi pārvietoties, piemēram, dodoties pastaigās vai izbraucienos. Patvēruma meklētājiem pieejama arī humānā palīdzība un ziedojumi.
Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieņem vidēji 3 mēnešu laikā, bet pamatotu iemeslu gadījumā termiņu var pagarināt līdz 12 mēnešiem, izvērtējot patvēruma meklētāja iesniegumu, situāciju un apstākļus, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var rīkoties trīs veidos – piešķirt personai bēgļa statusu, piešķirt alternatīvo statusu vai atteikt piešķirt starptautisko aizsardzību, ja prasība nav bijusi pamatota. Persona ir tiesīga pārsūdzēt jebkuru Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu Administratīvajā rajona tiesā, tās lēmums ir galīgs.
Ja patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa vai alternatīvā statuss, tam tiek izsniegts personu apliecinošs dokuments un uzturēšanās atļauja. Ja patvēruma meklētājs valsts robežu ir šķērsojis nelikumīgi un tiek aizturēts, rīcības plāns paredz tā izmitināšanu Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils". Ja persona pieprasa patvērumu, tad pēc sākotnējām intervijām to pārvieto uz PMIC “Mucenieki”. Gadījumā, ja patvēruma meklētājam netiek piešķirts bēgļa vai alternatīvā statuss, tam labprātīgi ir jāizceļo no ES vai, pretējā gadījumā, tas tiek izraidīts piespiedu kārtā. Atbildīgās institūcijas minēto darbību nodrošināšanai – Iekšlietu ministrija, Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Veselības ministrija, Tieslietu ministrija un Drošības policija.

Darbības, kas tiek veiktas no brīža, kad patvēruma meklētājs nonāk PMIC “Mucenieki” līdz bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanai
PMIC "Mucenieki" gan nepilngadīgie, gan pilngadību sasniegušie patvēruma meklētāji intensīvi apgūs latviešu valodu. Sociālekonomiskās iekļaušanas kursu ietvaros katrs patvēruma meklētājs iegūs nepieciešamās zināšanas par Latviju - 10 nodarbībās (pa 4 stundām) tiks sniegta informācija par valsti, ģeogrāfiju, kultūru; praktiska informācija par sabiedrisko transportu, klimatu, tradīcijām, izglītības sistēmu, sociālajiem pakalpojumiem, nodarbinātības iespējām u.c., kas palīdzēs patvēruma meklētājiem iedzīvoties sabiedrībā. Tiem tiks sniegts ievadkurss par darba tirgu "Darba iespējas Latvijā".
Labklājības ministrija (Sabiedrības integrācijas fonds) sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi būs atbildīgas par sociālekonomiskās iekļaušanas procesu (sociālā darbinieka un sociālā mentora piesaiste katram bēglim/ģimenei), atbilstoši kuram patvēruma meklētājs varēs uzsākt patstāvīgu dzīvi Latvijā. Sociālais mentors sniegs atbalstu personai tās integrācijai pārejas posmā, veidojot izpratni par dzīvi sabiedrībā, palīdzot reālā sabiedrības vidē apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosinot attīstīt un radīt jaunas iemaņas. Mentors arī sniegs atbalstu ikdienas situāciju risināšanā, kā resursus izmantojot savas zināšanas, vidē pieejamos resursus, veiks situācijas apzināšanu un sniegs iespējamo risinājumu, sadarbojoties ar pašu klientu vai klienta ģimeni.
Kultūras ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju un Nevalstiskajām organizācijām uzraudzīs, lai patvēruma meklētāji tiktu iepazīstināti ar pamata informāciju par dzīvi Latvijā un lai tie pilnvērtīgi izmantotu savas tiesības, pildītu pienākumus un orientētos Latvijas apstākļos. Patvēruma meklētāji ar praktiskās mācības nodarbībām apgūs ievadkursa programmu par Latviju, kas ietvers:
- vispārīgu informāciju par Latvijas valsti, valsts iekārtu, vēsturi, kultūru, tradīcijām u.c.;
- praktisku informāciju par Latviju un pakalpojumiem - banka, sabiedriskais transports, telefonsakari, interneta pieejamība, valūta u.c.;
- informāciju par iekļaušanos sabiedrībā, nediskriminācijas principiem, sabiedrības rakstītajām un nerakstītajām normām, ētiku, sadzīves kontekstiem, iespējamām kultūru atšķirībām - komunikācijas atšķirībām, reliģiskajām atšķirībām, atšķirīgu attieksmi pret konflikta situācijām, lēmumu pieņemšanu, laika izjūtu, personīgo atbildību u.c.;
- informāciju par dzīvokļu tirgu - iespējas īrēt, īres līgumi, maksāšanas iespējas;
- informāciju par nodarbinātību - pašreizējā situācija Latvijā, darba meklēšana, mācību iespējas, atbalsts bezdarbniekam, bezdarbnieka tiesības un pienākumi, piekļuve darba tirgum, institūcijas, kas sniedz atbalstu bezdarbniekiem;
- informāciju par izglītību - izglītības sistēma Latvijā, izglītības iestādes, izglītības apgūšanas iespējas, vispārējā izglītība, izglītība pieaugušajiem;
- informāciju par interešu grupām, aktivitātēm un brīvā laika pavadīšanas iespējām un institūcijām, kas to nodrošina;
- informāciju par veselības aprūpes sistēmu - ģimenes ārsti, speciālisti, veselības aprūpes pakalpojumi pieaugušajiem un bērniem, maksas pakalpojumi, medicīnas pakalpojumu pieejamība un apmaksa valsts programmu ietvaros, DEĀK darbība, veselības apdrošināšanas iespējas;
- informāciju par sociālās drošības tīklu Latvijā, sociālās apdrošināšanas sistēmu;
- informāciju par sociālās palīdzības sistēmu - institūcijām, kurās var vērsties, lai saņemtu sociālās garantijas.
Savukārt Labklājības ministrijas pārziņā būs tas, lai patvēruma meklētājiem tiktu nodrošināta sociālo pakalpojumu pieejamība.

Darbības pēc lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu
Brīdī, kad patvēruma meklētājs ir ieguvis bēgļa vai alternatīvā statusu, viņam ir jāatstāj PMIC ”Mucenieki”. Patvēruma meklētājam tiek izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un ceļošanas dokuments, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments. Personai ir brīvas tiesības pārvietoties un uzturēties jebkurā Latvijas pilsētā vai novadā, kā arī ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja bez papildu nosacījumu izpildīšanas. Bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu atšķirībā no Latvijas pilsoņiem nav tiesību ieņemt noteiktus amatus, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvušajām personām, tāpat kā jebkuram Latvijas pilsonim, ir pieeja medicīnas pakalpojumiem, izglītībai un vairākiem citiem sociālajiem pakalpojumiem.
No statusa iegūšanas brīža Labklājības ministrija (Nodarbinātības valsts aģentūra) uzrauga, lai personām, kuras ir ieguvušas bēgļu vai alternatīvo statusu, tiktu nodrošināta:
- nodarbinātības pakalpojumu pieejamība;
- valsts valodas apguve;
- konkurētspējas paaugstināšanas pakalpojumu pieejamība;
- subsidētās darbavietas pieejamība;
- mācību pie darba devēja pieejamība;
- algoto pagaidu sabiedrisko darbu pieejamība.
Labklājības ministrija (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra) nodrošina valsts sociālo pabalstu pieejamību personām ar bēgļu un alternatīvo statusu. Labklājības ministrija ir atbildīga par to, lai statusu ieguvušajām personām tiktu nodrošināti audžuģimenes pakalpojumi. Savukārt Izglītības ministrija nodrošina, lai nepilngadīgajiem patvērumu meklētājiem tiktu sniegta izglītība tajās izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā, paredzot pedagogu atalgojumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un to, lai personām tiktu nodrošināta profesionālās izglītības ieguve, t.sk. karjeras konsultācijas.
Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas patvēruma meklētāji vairs nedzīvo PMIC “Mucnenieki” un tie pēc savas izvēles, ņemot vērā saņemtos darba vai dzīvesvietas piedāvājumus, kā arī kādus citus apsvērumus, var pārcelties uz dzīvi jebkurā administratīvajā teritorijā gan Latvijā, gan ārpus tās. Pašvaldības pienākums sadarbībā ar Izglītības ministriju ir nodrošināt nepilngadīgu patvēruma meklētāju izglītības apguvi izglītības iestādē saskaņā ar pašvaldību funkcijām, un sociālā atbalsta nodrošināšana bēgļu vai alternatīvā statusa ieguvušo personu ģimenēm pašvaldībā.
Ekonomikas ministrijas uzdevums sadarbībā ar Labklājības ministriju, pašvaldībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību ir atbalstīt bēgli mājokļa īrei. Nodrošināt personām, kuras saņēmušas statusu, informāciju par Latvijā pieejamajām mazcenu īres dzīvesvietām, t.sk.:
- izveidot datubāzi ar informāciju par mazcenu dzīvesvietu pieejamību. Nodrošināt datubāzes uzturēšanu, t.sk. informācijas regulāru aktualizāciju un pieejamību patvēruma meklētāju individuālajiem konsultantiem;
- nodrošināt patvēruma meklētājiem informāciju par Latvijā pieejamajām mazcenu īres dzīvesvietām;
- izvērtēt iespējas ieviest aizdevumu, kas atmaksājams no personai izmaksājamā pabalsta, pirmajai īres iemaksai/garantijai.
Mājokļa īres jautājuma sakarā Tukuma novada Dome jau 2015.gada 23.septembrī ir informējusi atbildīgo valsts pārvaldes institūciju – Ekonomikas ministriju, ka pašvaldības rīcībā nav brīvu dzīvojamo telpu, kuras varētu piedāvāt izīrēšanai patvēruma meklētājiem. Vienlaikus Ekonomikas ministrija tiek informēta, ka pašvaldības palīdzības reģistros ir reģistrētas vairāk nekā 140 novadā deklarētās personas, kuru nodrošināšana ar dzīvojamo platību ir primārais pašvaldības uzdevums.
Normatīvie akti nosaka, ka pašvaldība personai, kurai piešķirts alternatīvais vai bēgļa statuss, var piešķirt sociālo palīdzību - GMI, dzīvokļa pabalstu, vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā un citus pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus.
Savukārt Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai jāsagatavo un jāiesniedz Ministru Kabinetam informatīvais ziņojums par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, balstoties uz katras nozares ministrijas iesniegto informāciju par ietekmi uz pašvaldību budžetiem savā atbildības jomā un sagatavotiem priekšlikumiem pašvaldību izdevumu kompensācijai no valsts budžeta.
Kultūras ministrijai (Nevalstiskajām organizācijām) visa gada laikā katru darba dienu jānodrošina saziņa starp patvēruma meklētājiem un pakalpojumu sniedzējiem (ārstiem, pedagogiem, nodarbinātības speciālistiem, pašvaldībām u.c.), tai skaitā izmantojot attālinātas pakalpojumu sniegšanas pieeju (skype, ar telefona starpniecību). Jānodrošina dažādu jomu speciālistu mācības starpkultūru jautājumos (pašvaldību darbinieki, sociālie darbinieki NVA speciālisti, NVO eksperti (2 dienu intensīvas mācības un zināšanu papildināšanas seminārs vismaz 1 reizi ceturksnī). Jāizveido informācijas centrs patvēruma meklētājiem, kas nodrošinātu šādus pakalpojumus:
- regulāri atjaunotu informāciju par pakalpojumiem mērķa grupai;
- regulāri atjaunotu informāciju par pakalpojumiem dažādu jomu speciālistiem;
- regulāru informāciju Latvijas sabiedrībai par sociālekonomiskās iekļaušanas praksi, rezultātiem un aktualitātēm;
- pastāvīgi pieejamu speciālistu atbalstu (situācijās, kad tas nav pieejams pašvaldībā) -psihologa, jurista, sociālā darbinieka konsultācijas;
- informatīvā tālruņa līnijas darbību (darba laikā);
- sabiedrības iniciatīvu reģistrāciju un atbalsta koordināciju;
- tulku pakalpojumus un to koordināciju saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem;
- dažādu jomu speciālistu mācības starpkultūru jautājumos.
Kultūras ministrijai jānodrošina pasākumi pilsoniskās sabiedrības iesaistei, Nevalstisko organizāciju līdzdarbības līgumu uzraudzība un koordinācija. Izglītības ministrijai (Akadēmiskās informācijas centram) un Labklājības ministrijai jāizveido noteikta izglītības atzīšanas sistēma.
No reģistrācijas izglītības iestādē brīža Izglītības ministrijai jāuzrauga, lai vispārējās un profesionālās izglītības iestādes veido atvērtu un iekļaujošu mācību vidi, t.sk. skolēnu un vecāku attieksmes un izpratnes ziņā. Jānodrošina sociālekonomiskā iekļaušana profesijā nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem profesionālās izglītības iestādēs un izglītības iestādē jānodrošina patvēruma meklētāja asistenta pakalpojumi.
Izglītības ministrijai (Latviešu valodas aģentūrai) jānodrošina pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšanas pasākumi. Izglītības ministrijai un Labklājības ministrijai jāizvērtē iespēja nodrošināt personai apgūt kādas citas ES dalībvalsts valodu, lai veiksmīgāk iekļautos darba tirgū (atbilstoši Saeimas koalīcijas Sadarbības padomes 2015.gada 2.novembra sēdē nolemtajam).

Situācija Tukuma novadā
Tukuma novada pašvaldībai šobrīd nav informācijas par to, ka Tukuma novadā dzīvotu vai strādātu bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas.
Iepriekš, apskatot rīcības plānu, jau tika aprakstīti pašvaldības pienākumi, kas veicami saistībā ar bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvušajiem patvēruma meklētājiem. Rakstā arī tika minēts par Tukuma novada Domes 2015.gada 23.septembrī sniegto informāciju Ekonomikas ministrijai par to, ka Tukuma novada pašvaldības rīcībā nav brīvu dzīvojamo telpu, kuras varētu piedāvāt izīrēšanai patvēruma meklētājiem. Atbilstīgi MK 2015.gada 2.decembra rīkojumā Nr.759 “Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā” noteiktajiem uzdevumiem pašvaldībām sniedzam Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Normunda Reča un Tukuma novada sociālā dienesta direktores Inas Balgalves komentārus.
Vai Tukuma novada pašvaldības izglītības iestādes būtu gatavas nodrošināt nepilngadīgu patvēruma meklētāju izglītības apguvi, ja tas būtu nepieciešams?
N.Rečs: Patvēruma meklētāju bērnu izglītošanas nodrošināšanas un finansēšanas kārtību Latvijā nosaka Ministru kabineta 23.02.2010. noteikumi Nr.174 „Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas”. Minēto noteikumu 6.punktā noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nosaka tās izglītības iestādes, kas sniedz vispārējās izglītības ieguves iespējas nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem, saskaņojot to ar izglītības iestādes dibinātāju. Minētie noteikumi arī nosaka, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināts pedagogu atalgojums patvēruma meklētāju vispārējās izglītības ieguves nodrošināšanai un IZM apstiprinātas mācību procesā izmantojamās mācību literatūras iegādei. Lai nodrošinātu vispārējo izglītību patvēruma meklētājam, izglītības iestāde slēdz līgumu par finansējuma piešķiršanu ar IZM. Līgumam pievieno izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu izdevumu tāmi par izdevumu pozīcijām pedagogu atalgojuma nodrošināšanai un mācību literatūras sarakstu. Līdz šim gan IZM Tukuma novadā nav noteikusi nevienu izglītības iestādi, kurai būtu jānodrošina izglītības ieguve nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem.
Izglītības apguvi nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem, ja tas būtu nepieciešams, ir iespējams nodrošināt tajās Tukuma novada pašvaldības izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta iekļaujošā izglītība un tiek īstenotas speciālās izglītības programmas, tai skaitā izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem. Šo izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam ir pieredze darbā ar bērniem un jauniešiem, kuriem nepieciešama īpaša individuāla pieeja un atbalsts izglītības programmas apguvē. Rīcības plāns paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija no 2016.gada marta Latvijā uzsāks pedagogu mācības darbam ar patvēruma meklētājiem, organizējot pedagogu tālākizglītības kursus 4 programmās:
1) kursi pieaugušo latviešu valodas skolotājiem un multiplikatoriem;
2) metodikas kurss latviešu valodas skolotājiem, kuri strādā ar bēgļiem un patvēruma meklētāju bērniem;
3) CLIL (Content and language integrated learning jeb mācību satura un valodas integrēta apguve) kursi mācību priekšmetu skolotājiem;
4) starpkultūru kursi.
Tukuma novada Izglītības pārvalde sekos līdzi kursu piedāvājumam un nepieciešamības gadījumā sniegs atbalstu pedagogiem kursu apmeklēšanai.
Līdz šim kopš 2012.gada Latvijas izglītības sistēmā bēgļu bērnu izglītošanas pieredze ir bijusi astoņām skolām: Rīgas 93. vidusskolai, Rīgas 15. vidusskolai, Rīgas Ukraiņu vidusskolai, Dobeles Kristīgajai pamatskolai, Jelgavas 5. vidusskolai, Rīgas Speciālajai internātpamatskolai, Rīgas Stila un modes profesionālajai vidusskolai un Natālijas Draudziņas vidusskolai. Gadījumā, ja būs nepieciešams kādā Tukuma novada skolā nodrošināt izglītošanos nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem, Tukuma novada Izglītības pārvalde organizēs mūsu pedagogu pieredzes un labās prakses pārņemšanas vizītes kādā no minētajām skolām.
Lielākais izaicinājums iespējamo nepilngadīgo patvēruma meklētāju izglītības nodrošināšanai varētu būt viņu nepietiekamās latviešu valodas zināšanas. Latviešu valodas mācīšana patvēruma meklētājiem notiks divos posmos, un pirmais mācību posms tiks uzsākts uzreiz pēc patvēruma meklētāju ierašanās Latvijā jau Mucenieku bēgļu nometnē. Rīcības plāns paredz, ka viena līdz trīs mēnešu laikā bēgļu ģimenēm, gan pieaugušajiem, gan bērniem mācoties kopā, būs iespēja apgūt latviešu valodu intensīvos mācību kursos 120 akadēmisko stundu apjomā. Valodas apguve pamatfunkciju līmenī ļaus patvēruma meklētājiem vieglāk integrēties un izmantot valodu gan sadzīves situācijās, gan vēlāk, patvēruma meklētāju bērniem uzsākot mācības skolā. Otrajā valodas apguves posmā, pēc tam, kad bēgļu statusu ieguvušie būs pārcēlušies uz dzīvesvietu izvēlētajā pašvaldībā, bērni turpinās apgūt valodu skolā. Ja patvēruma meklētāju bērnu skaits konkrētā skolā būs neliels (līdz desmit), tiks veidots individuāls plāns katram bērnam, kurā paredzēta gan kultūras un citu sociālajai integrācijai nepieciešamo zināšanu apguve, gan padziļināta latviešu valodas apguve, mācoties kopā ar pārējiem klasesbiedriem. Ja patvēruma meklētāju bērnu skaits skolā būs lielāks par desmit, tiks veidota speciāla izglītības programma šo bērnu izglītošanai un sociālajai integrācijai.
Vai Tukuma novada sociālais dienests nepieciešamības gadījumā būtu gatavs sociālā atbalsta nodrošināšanai bēgļu vai alternatīvā statusa ieguvušo personu ģimenēm?
I.Balgalve: Saskaņā ar rīcības plānu pašvaldības sociālajam dienestam būtu jānodrošina atbalsts personām pēc lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja tas ir nepieciešams.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir noteikts, ka personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, proti – saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu, patversmes un naktspatversmes pakalpojumus, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Tātad persona, kura ieguvusi bēgļa vai alternatīvo statusu, ar sociālā mentora (kas nebūs pašvaldības nodarbināts darbinieks) atbalstu par savu dzīvesvietu izvēlējusies Tukuma novada pašvaldību un deklarējusi pašvaldībā savu dzīvesvietu, varēs saņemt konsultācijas pašvaldības sociālajā dienestā, sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus Ministru kabineta vai pašvaldības saistošo noteikumu kārtībā – tātad kā jebkurš Tukuma novada iedzīvotājs. 12 mēnešus pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas, pašvaldības sniegto atbalstu plāno kompensēt valsts.
Manuprāt, šobrīd visbūtiskākais ir profesionāli uzturēt, pilnveidot darbinieku kompetences darbam ar dažādām sociāli atstumtām sabiedrības grupām un cilvēkiem, tai skaitā - migrantiem, bēgļiem, arī citām minoritātēm, romiem, cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem, kas dzīvo nabadzībā vai kam draud nabadzība.