Šā gada 15. septembrī notika informatīvs un praktisks seminārs “Ieteicamā komunikācija ar vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku ikdienā”. Semināru un nodarbības vadīja sociālā darbiniece, supervizore Marta Brakmane.
Kā redzīgam cilvēkam saprast neredzīgu, lai nerastos pārpratumi? Sākotnējā saskarsme nemaz nav tik vienkārša, kā varētu šķist, taču pareizo pieeju var atrast un tā teikt, arī iemācīties.
Neredzīgi cilvēki ir tādi paši sabiedrības locekļi, kā ikviens no mums. Atšķirība ir tāda, ka viņiem ir krietni vairāk jāpielāgojas dzīvei. Centīsimies saprast, pieņemt un palīdzēt vien otram – tad pasaule kļūs gaišāka un patīkamāka ikvienam.
Lai palīdzētu neredzīgam cilvēkam orientēties apkārtējā vidē:
- Informē neredzīgu cilvēku, ka ienāc telpā, sasveicinoties, ka arī pasaki, ka aizej, lai cilvēks neturpinātu sarunu ar tukšu vietu.
- Sarunā ar neredzīgo nebaidies lietot vārdus – redzēt, skatīties, neredzīgs.
- Nebūtu vēlams sarunā lietot vārdu “akls” – tas var izraisīt negatīvas emocijas.
- Uzrunājot neredzīgo, kuram tava balss nav pazīstama, nosauc savu vārdu un īsi paskaidro, kas esi. Neredzīgs cilvēks vēlas zināt, ar ko runā.
- Pastāsti par to, kas notiek apkārt, neredzīgam cilvēkam grūti saprast, piem., par ko gan pēkšņi visi smejās, vai no kuries nāk kāds neparasts troksnis.
- Ja gribi vērsties pie neredzīgā, kurš ir kopā ar kādu citu cilvēku uzrunā tieši viņu, nevis asistentu, nosaucot vārdā (ja viņu pazīsti), vai viegli pieskaries ( ja nepazīsti)- tā neredzīgais zinās, ka uzrunā tieši viņu. Acu kontakst nav nepieciešams.
- Ja Tavs darba kolēģis vai ģimenes loceklis ir neredzīgs, atceries, ka ierastā kārtībā šis cilvēks var droši pārvietoties, atrast vajadzīgās lietas un būt patstāvīgāks. Nejauciet ierasto lietu kārtību, nepārvietojiet mēbeles un neatstājiet viņam ceļā priekšmetus bez neredzīgā ziņas, lai neradītu apgrūtinošas situācijas.
- Ģērbtuvē neredzīgajam jāļauj pašam nolikt savas mantas. Ja vajadzīga palīdzība, pasakiet piem., ka jūsu mētelis karājas uz pirmā āķīša no durvīm, un virziet viņa roku uz drēbju pakaramo.
- Taktiski norādi, ja apģērbs nav kārtībā vai ir aptraipīts – cilvēks nevēlas izskatīties nevīžīgs, pats to nenojaušot.
- Ja esi nolēmis kļūt par neredzīga cilvēka asistentu (ar viņa piekrišanu), pajautā uz kurieni viņi vēlas doties.
- Parasti neredzīgs cilvēks turas pavadonim elkonī, lai spētu droši iet, izjūtot pavadoņa ķermeņa kustības. Brīdini par izmaiņām ceļa virsmā, piem., pārejot no asfalta uz zālāju, par bedrēm ietves garumā, nelīdzenumiem, kur var aizķerties kāja (apejot šķēršļus partnerim vajag pietiekoši daudz vietas).
- Jāuzmanās arī no šķēršļiem, kas atrodas galvas augstumā, īpaši, ja pavadāmais ir garāks par tevi.
Ievērojot šos vienkāršos padomus, jebkura saskarsme ar neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, būs daudz vienkāršāka, ērtāka un patīkamāka abām pusēm!
Informāciju sagatavoja:
Tukuma rajona neredzīgo biedrība, tālr. 29628398