Lestene bija viņas laimīgā vieta Latvijā līdz piespiedu aizbraukšanai trimdā 18 gadu vecumā 1944.gadā, kur iegūta dziļa izglītība, kopā ar vīru, Rīgā dzimušo igauni Ivaru Ivasku, darbojoties žurnāla "Books Abroad" (vēlāk "World Literature Today") projektos ir piedzīvota pasaules literatūras un kultūras elpa. Viņas inteliģence sildīja, pacēla un stiprināja... Izstāstītie stāsti par Lestenē bērnībā un jaunībā piedzīvoto vēl gaida savu publicitāti, ar tiem lasītāji varēs iepazīties topošajā grāmatā 'Lestenes stāsts'. Tik bagāts mūžs, no kā tik daudz varam mācīties... Kā mīlēt savu zemi, savu tautu un kā kalpot citiem. Līdz pēdējam elpas vilcienam.
Mācīties pazemību un drosmi doties jaunos ceļos... Bet visvairāk mācīties svinēt dzīvi – ieraugot, ka katra jauna diena ir svētki, Dieva doti. Tos viņa pēdējos gadus svinēja ar saviem draugiem un viņas dzejas cienītājiem Lestenē, Tukumā, Rīgā un Jeruzālemē.
Dziļā cieņā un pateicībā liktenim par iespēju pēdējo divu gadu laikā sarunāties ar Dzejnieci un kopā domāt par Lesteni, mūsu tautas likteni un Sākotni.
Sirsnībā - Arnis Šablovskis
Astrīdes Ivaskas izvadīšana notiks 2. aprīlī, no Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāles.
- Atvadīšanās no dzejnieces no plkst 12:00 - 14:00
- Svētbrīdis un izvadīšana plkst. 14:00. To vadīs prāvests Klāvs Bērziņš
Vasarā Astrīdes Ivaskas urnu apglabās kapos, Kuldīgas pusē.
Astrīde Ivaska
**
Drīz aizies tie, kas mūs atceras,
izzudīs sirdīs mūsu pēdas.
bet mums vēl jāturas, jāturas,
vēl neesam veļi, nedz vēja vēdas.
Mums jāturas, jāturas
bez laika un savas vietas,
mums jāpaglābj sirdī viss zudušais,
jārada laiks un vieta.
Kaut kādreiz mēs paši paliksim
tikai gars, tikai vēju vēdas,
tomēr aiz sevis atstāsim
savu siržu, savu vārdu pēdas.
VĀRTI
Līdz pirmiem vārtiem
atplūst upes,
palo, ulgo un pošas
atrast no brasliem.
Tie ir zemes vārti.
Pie otriem vārtiem
apstājas vēji:
rietenis austrenim jautā –
uz kuru pusi ?
Tie ir debesu vārti.
Pie trešiem vārtiem
apstājas dienas
un naktis atliek
savus plīvurus nosti.
**
SAULGRIEŽU STUNDA
Manā dārzā zied septiņas saulgriezes.
Kurpu jūs griežaties, septiņas saulgriezes?
Allaž pret sauli.
Septiņu saulgriežu ciparnīcas
rāda saules lauvas stundu.
Un es zinu, ka atgriezīšos
pie plakanā akmens ezermalā,
uz kura var izstiepties meldros un ticēt,
ka saulgriezes atgriezīs pasauli.
ĪSTENĪBAI
Es tevī iekožos kā maizes rika, īstenība,
tu vienīgā man iespēj spēku dot.
Ne sapņi, ilgas, dzīvei novērstība
var manu sirdi vairāk pabarot.
Es tevī iezīžos kā zilā plūmē, īstenība,
un ļauju sulai lūpām pāri līt.
Pret tevi vienīgo man ir šeit atbildība.