No 2016. gada Rīgas Plānošanās reģionā (RPR) tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts (ESF) (Nr. Nr.9.2.2.1./15/I/002) “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” (DI projekts), kura mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Viena no pašvaldībām, kur ieviests DI projekts, ir Tukuma novada pašvaldība. Šoruden projekts noslēgsies, un Tukuma novada pašvaldībai ir pamats lepoties par sasniegtu – ne tikai projektā, bet kopumā iesaistošas sabiedrības veidošanā.
DI procesā ir trīs galvenie elementi: jaunu klientu neuzņemšana institūcijās, iemītnieku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā un atgriešana tajā; sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību un atbalstu ikdienā. DI projektā RPR pašvaldības veica cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem individuālo vajadzību izvērtēšanu, atbalsta plānu izstrādi un tālāk secīgi sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošanu. Izstrādāts RPR DI plāns. Tāpat notikusi valsts sociālās aprūpes centru personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā Rīgas reģionā. Līdztekus tam notikusi Rīgas reģiona speciālistu apmācības, informatīvi, izglītojoši pasākumi u.c. aktivitātes.
Deinstitucionalizācija Tukuma novadā ir notikusi pirms projekta uzsākšanas. Pašvaldībā ir izveidoti pakalpojumi personām ar garīga rakstura traucējumiem - dienas aprūpes centrs, grupu dzīvokļi, sociālā darbinieka atbalsts Pašvaldības Sociālā dienesta darbiniekiem ir bijusi gan pieredzes, gan pašvaldībai – iespējas atbalstīt cilvēkus, kam nepieciešami šie pakalpojumi. Tomēr DI projekta rezultātā deinstitucionalizācija pilnveidojusies jaunā kvalitātē un plašākā apmērā. Ņemot vērā administratīvo teritoriāli reformu, kad Tukuma novada pašreizējā administratīvajā teritorijā apvienoja: Tukuma, Kandava, Jaunpils un Engures pašvaldības, deinstitucionalizācijas ieceres un plāni piedzīvoja izmaiņas. Tomēr jebkurā gadījumā projekta mērķa grupas: pieaugušie ar garīgās attīstības traucējumiem un bērni ar funkcionālās attīstības, nav zaudējuši neko, bet tikai ieguvuši.
Ina Balgalve, Tukuma novada sociālā dienesta direktore stāsta: “Mēs, Tukuma novada pašvaldība, uz DI un projekta piedāvātajām iespējām skatījāmies kompleksi, kā attīstīt pakalpojumus, infrastruktūru un uzrunāt mērķa grupas, lai tās iesaistītos pakalpojumu saņemšanā un izmantošanā. Projekts palīdzēja attīstīt un izveidot platformu tiem, kuri dzīvo institūcijās. Jaunā gaismā projekts pavēra iespējas palīdzēt arī ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem.”
Lai uzrunātu un motivētu projekta mērķa grupas iesaistīties, pašvaldības speciālisti izmantojuši plašas iespējas – skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas, ģimenes ārstus u.c.
Bez pakalpojumiem dzīves kvalitātes uzlabošanai, ko kā galveno ieguvumu norāda ģimenes, kurās aug atvases ar nepieciešamību pēc dažādām terapijām u.tml., Tukuma novads šajos gados, balstoties uz izstrādāto DI plānu, izveidojis virkni jaunu infrastruktūras objektu. Piemēram, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem infrastruktūra izveidota Tukumā, kur gan bērni, gan viņu vecāki var saņemt dažādus pakalpojumus – audioligopēda, montesori speciālista, kanisterapeita, mūzikas terapeita, sociālā darbinieka u.c. speciālistu pakalpojumus. Tas mudinājis vēl vairāk ģimeņu izmantot tos. Vide un atsauksmes iedvesmojušas un palīdzējušas pārvarēt kautrību, bailes.
Savukārt Slampē izveidots dienas aprūpes centrs “Saulespuķe” pieaugušajiem ar garīgas attīstības traucējiem. Turpat būvniecības noslēguma stadijā ir grupu dzīvokļu māja septiņiem cilvēkiem. Tādējādi Slampē izveidojusies sava veida “ekosistēma”, kur vienuviet konkrētajai sabiedrības grupai pieejami pilnvērtīgs pakalpojumu kopums.
Arī Tukuma pilsētā oktobra mēnesī trīs grupu dzīvokļos sāks dzīvot cilvēki. Neatkarīgu, patstāvīgu dzīvi ar atbalstu ikdienas rūpēs, dažādu lēmumu pieņemšanā. Tāpat būvniecības darbi turpinās, lai izveidotu specializētās darbnīcas Tukuma pilsētā, kur darba prasmes apgūs līdz 30 personām ar garīga rakstura traucējumiem
I. Balgalve izceļ darbu ar personām, kas dzīvi institūcijās nomainījuši pret iespēju integrēties pakāpeniski sabiedrībā,. Tukuma novada pašvaldībā tie ir 9 cilvēki. Kā piemēru viņa min kādu vīrieti, kurš, dzīvojot institūcijā, personīgi izrādījis interesi uzsākt neatkarīgu dzīvi. Kombinējot dažādus atbalsta veidus šim cilvēkam, izdevies nodrošināt, ka viņš dzīvo pašlaik daudz pilnvērtīgāku, neatkarīgāku ikdienu. Cita starpā nodarbojas ar dīdžeja darbu un atradis vēl veidus papildu iespējas sevi pilnveidot.
Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Tukuma novadā, DI tēma sabiedrībā periodiski radījusi negatīvu rezonansi. Taču pašvaldības tam pretī likusi un joprojām piedāvā stāstus par tiem cilvēkiem, kuri mums jau ir līdzās, taču, iespējams, līdz šim bijuši mazāk pamanāmi, jo dzīvojuši noslēgtāku dzīvi.
“Ja atceramies to, cik sabiedrība (ne)bija pieņemoša gadus 20 līdz 30 atpakaļ, tad tagad viennozīmīgi varam teikt – ir sperts plats solis uz iekļaujošāku sabiedrību, kurā vieta ir arī atšķirīgajam. Sabiedrības attieksmi mainījusies ne tikai DI projekta laikā. Uzskatu, ka ilgākā laika periodā to veicinājušas lielās un sabiedriskās akcijas, kas ļāvušas uzzināt šos stāstus par bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām.”
Noslēguma Sociālā dienesta vadītāja uzsver, ka DI process līdz ar projekta noslēgumu Tukuma novada pašvaldībā turpināsies.
“Uzskatām, ka attiecībā uz pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem svarīgi ir divi aspekti: mājoklis un nodarbinātība. Dzīvesvietas jautājumu, pateicoties pieejamies Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem, būsim atrisinājuši. Tāpēc izaicinošākais ir pilnveidot iespējas šiem cilvēkiem strādāt. Mums ir iestrādnes ar pašvaldību, tomēr mēs aicinām uzņēmējus, lauksaimniekus sadarboties darba vietu nodrošināšanā. Būt ne tikai sabiedrībā, bet būt līdzvērtīgās attiecībās sabiedrībā – ir nākamais deinstitucionalizācijas līmenis.”
Inese Pabērza,
DI projekta komunikācijas speciāliste
