Sociālais darbs kopienā ir sociālā darba Latvijā nākotne, kas prasa gan mērķtiecīgus sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumus, gan sociālā darbinieka kopienā kā amata vietas ieviešanu arvien vairāk Latvijas pašvaldību, pauda Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas “Savējais savējiem!” ietvaros rīkotās diskusijas “Sociālais darbs kopienā – kā kopā iet tālāk” dalībnieki. Šobrīd sociālajam darbam kopienā apmācīti speciālisti septiņās Latvijas pašvaldībās, taču nākotnē sociālie darbinieki specifiskās prasmes varēs apgūt gan profesionālās pilnveides programmās, gan vispārējo sociālā darba studiju programmu ietvaros, informēja Labklājības ministrijas pārstāvji.
“Sociālajam darbam kopienā nepieciešamas specifiskas komunikācijas, sociālās plānošanas, kopienu mediācijas prasmes un cita veida kompetences, kuras neizmanto sociālā darba mikropraksē, strādājot ar individuālu gadījumu. Lai šīs prasmes varētu apgūt jau praktizējoši sociālie darbinieki, sociālā darba kopienā saturs tuvākajā nākotnē tiks integrēts profesionālās pilnveides izglītības programmā, kuru īstenos kāda no Latvijas augstskolām. Tāpat sadarbībā ar Latvijas augstskolām specifisko prasmju attīstības moduļi tiks iekļauti arī sociālā darba studiju programmās gan bakalaura, gan maģistra līmenī,” par sociālo darbinieku izglītības iespējām nākotnē stāstīja Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” vecākā eksperte Liesma Ose.
Ceturtdien, 16.novembrī, Tukuma novada Tumē tika aizvadīts Labklājības ministrijas īstenotās kampaņas “Savējais savējiem!” noslēguma pasākums “Sociālais darbs kopienā – kā kopā iet tālāk”. Diskusijas dalībnieki pauda cerību, ka nākotnē sociālā darba kopienā amata vieta tiks izveidota arvien vairāk Latvijas pašvaldību. “Sociālais darbs kopienā prasa domāšanas maiņu, tas ir iedzīvotājiem tuvāks un iekļaujošāks sociālā darba virziens, kurā darbinieks iziet ārpus sociālo dienestu kabinetu sienām un koncentrējas uz sociālo problēmu prevenci. Sociālā darba kopienā attīstīšana, protams, prasa iniciatīvu un izlēmību arī no pašvaldību puses, pārņemot pieredzi no tām pašvaldībām, kur šāda sociālā darba pieeja jau izmēģināta,” teica kopienu veidotāja, metodikas “Sociālais darbs kopienā” mācību vadītāja un mentore Inese Šubēvica.
Vienlaikus diskusijas dalībnieki atzina, ka idejas par sociālo darbu, kas notiek kopienas līmenī un ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, iedzīvināšanā liela loma ir arī pašiem iedzīvotājiem – iesaistoties, aktivizējoties un apzinot arī kopienas iekšējos resursus, lai risinātu dažādas veida sociālās problēmas. “Ir prieks redzēt, ka daudzos Latvijas novados iedzīvotāji līdzdarbojas un labprāt iesaistās kopīgā darbā labākai nākotnei. Šo labo piemēru vidū var minēt gan iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kas darbojas Tukumā novadā, gan novada jauniešus. Gados jauni cilvēki un bērni ir tie, kuri pasauli un sabiedrību redz atšķirīgi – viņi ir aktīvāki, gatavi iesaistīties un radīt pozitīvas pārmaiņas. To ir svarīgi izmantot,” uzskata biedrības “Profesionālo audžuģimeņu apvienības Terēze” valdes priekšsēdētāja Ārija Martukāne.
Labklājības ministrijas projekta “Profesionālā sociālā darba attīstība pašvaldībā” ietvaros šoruden visā Latvijā notika diskusijas, domnīcas un sirsnīgi kopienu satikšanās pasākumi. Diskusija Tumē bija projekta informatīvās kampaņas noslēdzošais pasākums, kurā tā dalībnieki atskatījās uz sociālā darba kopienā pilotprojekta ieviešanas pieredzi, lielākajiem izaicinājumiem un iespējām. Paneļdiskusijā piedalījās Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, Tukuma novada Sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve, biedrības “Profesionālo audžuģimeņu apvienības Terēze” valdes priekšsēdētāja Ārija Martukāne, kopienu veidotāja, metodikas “Sociālais darbs kopienā” mācību vadītāja un mentore Inese Šubēvica, Gatartas pansionāta vadītājs Aivars Damroze, kā arī Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” vecākā eksperte Liesma Ose.
Informatīvā kampaņa “Savējais savējiem!” tika rīkota, noslēdzoties LM īstenotajam pilotprojektam “Sociālais darbs kopienā”, kura mērķis ir sociālo problēmu risināšana un to preventīva novēršana kopienas līmenī, aizsniedzot neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, aktivizējot kopienu iekšējos resursus un veicinot sadarbību starp iedzīvotājiem un pašvaldības vadību. Atšķirībā no sociālā darbinieka, kura uzdevumi ir saistīti ar individuālu atbalstu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, sociālais darbinieks kopienā fokusējas uz sociālo problēmu prevenci, aktīvi iesaistoties visas kopienas dzīvē. Neskatoties uz būtiskajiem ieguvumiem iedzīvotājiem, šobrīd Latvijā sociālais darbinieks kopienā kā amata vieta ir tikai nelielā skaitā pašvaldību.
Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros 2022. – 2023. gadā deviņus mēnešus tika īstenots pilotprojekts, pārbaudot sociālā darba metodiku “Sociālais darbs kopienā” septiņās pašvaldībās - Cēsu novada pašvaldībā, Tukuma novada pašvaldībā, Bauskas novada pašvaldībā, Rēzeknes novada pašvaldībā, Ādažu novada pašvaldībā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā un Rīgas valstspilsētas pašvaldībā. Sociālā darbinieka kopienā loma un nozīme arvien vairāk tiek apzināta, gan aktivizējot jau esošas vietējās kopienas, apzinot to resursus un iespējas, gan palīdzot izveidot jaunas kopienas, lai sasniegtu sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un tādējādi preventīvi risinātu dažāda spektra sociālās problēmas novadā. Sociālajam darbiniekam ir saistošas sociālā darba profesijas vērtības un ētikas kodekss, kas ir nozīmīgs profesionāļu instruments ikdienas darbā ar kopienām.
Vairāk informācijas:
Linda Miltiņa
Projektu vadītāja
Baltic Communication Partners
26449620
