Turpinājums (2.daļa) publikācijai – sarunai ar Tukuma novada pašvaldības izpilddirektoru Ivaru Liepiņu par 2023.gadā paveikto un 2024.gada plāniem.
Kādi, jūsuprāt, ir svarīgākie sociālo pakalpojumu sfērā padarītie darbi šajos divarpus gados?
Uzsākot izpilddirektora darbu, redzēju, ka sociālā joma kopumā bija sakārtota diezgan labā līmenī gan Tukuma pilsētā, gan visā jaunizveidotajā Tukuma novadā.
Pirmais, atcerēsimies, ka Tukuma novadā ir viens no Latvijas lielākajiem pansionātiem – Raudas pansionāts. Tā ir apjomīga iestāde, kas nodrošina aprūpi daudziem mūsu novada senioriem, bet aptuveni 60 % iemītnieku ir no citām Latvijas vietām. Pansionāta kopējais finanšu apgrozījums ir ievērojams – vairāk nekā 4 miljoni EUR. Pēc iepriekšējā direktora aiziešanas Raudas pansionātam ir izdevies atrast labu vadītāju. Par galveno nākotnes mērķi izvirzot tieši kvalitatīvu aprūpes un medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu. Kā izpaužas šīs pārmaiņas? No pansionāta ikdienas atbildības loka ir nodalīti tādi saimnieciskie pienākumi kā ūdenssaimniecības uzturēšana, siltuma ražošana, daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana un Raudas ciema teritorijas kopšana. Ar to turpmāk nodarbosies profesionāļi – SIA “Tukuma ūdens”, SIA “Tukuma siltums”, SIA “Komunālserviss TILDe” un Smārdes pagasta pārvalde. Savukārt pansionāts varēs fokusēties uz senioru aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Otra iestāde, kas mūsu novadā aprūpē seniorus, ir Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca. Tajā pastāvīgi uzturas 40–45 pacienti. Es teiktu, ka šīs iestādes profils atšķiras no pansionāta, jo šeit uzturas pacienti ar smagākām saslimšanām. Arī Irlavas slimnīca ir piedzīvojusi pārmaiņas – uzlabota infrastruktūra, sakārtoti apkures jautājumi, nomainīts apgaismojums. Kopā ar slimnīcas vadītāju rodam veidus, kā ne tikai nodrošināt, bet arī uzlabot pacientu aprūpes funkcijas.
Jāuzlabo un jāveicina abu šo iestāžu sadarbība ar Tukumu slimnīcu, lai nākotnē Tukuma slimnīca būtu vieta, kur senioriem tiek sniegti kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi, bet Raudas pansionāts un Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca nodrošina rehabilitāciju un aprūpi.
Būtisks jautājums izglītības un sociālajā jomā ir izglītības iestādes “Spārni” (iepriekšējais nosaukums – Tukuma internātpamatskola) nākotnes attīstība. Skola ir izvietota trijās atrašanās vietās – Lamiņos (Pūres pagastā), Tukumā (Raudas ielā), kā arī pirmsskolas izglītības iestāde Tukumā (Vārtu ielā). Šajās iestādēs mācās vairāk nekā 200 bērnu ar īpašām vajadzībām, lielākā daļa ir mūsu novada bērni. Ir vērojama tendence, ka šādu bērnu, kuriem vajadzīgs speciāls atbalsts, paliek arvien vairāk. Mūsu novadā esošo internātpamatskolu darbs tiek vērtēts kā viens no labākajiem Latvijā. Taču Lamiņu skolas telpas ir fiziski un morāli novecojušas, arī telpu platība ir par šauru un nepietiekoša, šeit ar kosmētiskajiem remontiem vairs nepietiks. Nepietiks arī ar Eiropas fondu atbalstā potenciāli pieejamo 700 tūkstošu EUR lielo finansējumu, ēku rekonstrukcijai ir vajadzīgi miljoni. Ir viedokļi, ka izdevīgāk būtu nevis veikt Lamiņu skolas pilnīgu pārbūvi, bet gan pārcelt iestādi uz pavisam jaunu vietu. Kā rīkoties? Pareizās atbildes vēl jāmeklē, tas ir laikietilpīgs darbs.
Runājot par medicīnas pakalpojumu pieejamību, vispirms pastāstīšu, kāda ir reālā situācija pašlaik. Tukuma novadā iedzīvotājus apkalpo 22 ģimenes ārsti. Saskaņā ar iedzīvotāju skaitu tas ir gandrīz pietiekams daudzums, bet pastāv cits būtisks risks – turpat puse no ārstiem ir pensijas vecumā, savukārt daļa jau paziņojusi par nodomu tuvākajos gados pārtraukt savu praksi. Apzinoties šo risku, jau šogad esam sākuši šo jautājumu risināt ļoti aktīvi, gan uzsākot sarunas ar Nacionālo veselības dienestu, gan domājot, kā varam ar pašvaldības spēkiem aktīvāk piesaistīt jaunus speciālistus. Ir pirmie rezultāti – viens jauns ģimenes ārsts kopā ar ģimeni gatavojas pārcelties uz Tukuma novadu un atvērs šeit praksi, vēl ar vairākiem veicam pārrunas. Gada nogalē tika veiktas izmaiņas saistošajos noteikumos, kas tagad paredz, ka pašvaldība atbalsta ģimenes ārstu prakses izveidošanu ar 10 000 EUR līdzmaksājumu. Iepriekš atbalsta summa bija tikai pieci simti, tādējādi šis ir vērtējams kā ļoti būtisks solis mērķa sasniegšanas virzienā.
Ir vēl cits virziens, kurā esam veikuši vairākus uzlabojumus, bet joprojām ir nepieciešamība pēc skaidrākas nākotnes vīzijas – tā ir Tukuma slimnīcas darbības nākotnes attīstība. Nesenā veselības ministra vizīte un tās laikā pārrunātais apliecināja, ka esam uz pareizā ceļa un ka daudz kas ir atkarīgs arī no pašiem, ne tikai no valsts noteikumiem. Jāturpina darbs kopā ar slimnīcas personālu, lai skaidri definētu, kāds būs tās piedāvājums, vai tā nodrošinās pilnīgi visu pakalpojumu spektru un kuri pakalpojumu veidi būs mūsu prioritārie. Šobrīd arvien aktīvāk iesaistāmies – un plānojam to darīt arī turpmāk – slimnīcas pārvaldībā un attīstības plānu izstrādē, jāatbalsta slimnīca diskusijā ar Veselības ministriju un mūsu interešu aizstāvībā, kopā ar slimnīcas vadošo personālu un kompetentiem konsultantiem jāstrādā pie pamatota un skaidra nākotnes plāna izveides; ceru, ka šis gads būs produktīvs šajā jomā un visiem kopā mums izdosies pavirzīties uz priekšu un piedāvāt arvien kvalitatīvākus pakalpojumus novada iedzīvotājiem. Kamēr tiek pilnībā noskaidrota attīstības vīzija, pašvaldība jau ir uzsākusi darbus, risinot dažādus tehniskos jautājumus – šobrīd jau izbūvēts ilgi gaidītais stāvlaukums un ir uzsākti projektēšanas darbi slimnīcas un poliklīnikas ēkas pilnai rekonstrukcijai un energoefektivitātes uzlabošanai.
Kā jau teicu, Tukuma novada sociālā dienesta darbs manā ieskatā bija un ir vērtējams kā aktīvi un kvalitatīvi veikts, protams, vienmēr rūpīgi jāizvērtē, lai plānotais atbalsts sasniegtu precīzi to mērķu grupu, kurai tas nepieciešams, sociālais budžets mums ar katru gadu pieaug un ir nu jau vairāk nekā 16 % no kopējā novada budžeta. Esam veiksmīgi apguvuši Eiropas Savienības piešķirto finansējumu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai. Sarežģītais vārds “deinstitucionalizācija” apzīmē ļoti cilvēciskas vērtības. Tā paredz izveidot pakalpojumu sistēmu, kas sniedz nepieciešamo atbalstu personām, kurām ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, lai tās varētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. Piemēram, novada pašvaldības pārziņā esošajā lielākajā sociālajā mājā Tukumā, Celtnieku ielā 3 pilnībā izremontēti pirmā stāva dzīvokļi, kā arī izveidota ēkas piebūve ar liftu, kas būtiski uzlabo iemītnieku dzīves apstākļus. Arī Kandavas pansijā Ķiršu ielā veikti uzlabojumi – tur sakārtota būves dokumentācija un atbilstoši vides pieejamības prasībām sakārtoti sanitārie mezgli. Jaunpils sociālajā grupu dzīvokļu mājā ir pilnībā veikta rekonstrukcija. Tukuma poliklīnikas telpās ir izbūvēts centrs bērniem ar īpašām vajadzībām. Ir pabeigti grupu dzīvokļu mājas “Laipas” būvdarbi Slampes pagastā, un drīzumā pakalpojums būs pieejams iedzīvotājiem. Šeit ieguldīti vairāk nekā 700 000 EUR. Pārbūves stadijā ir ēka Tukumā, Melnezera ielā 1. Daļa ēkas kalpos kā sporta būve – šautuve, kurai pēc ilga pārtraukuma nu jau atkal ir atļauja darboties, – bet otrajā daļā paredzēts izveidot specializēto darbnīcu pakalpojuma vietas.
Grupu dzīvokļu māja Slampes pagastā
Ko jūs izceltu kā svarīgu veikumu kultūras un sporta jomā?
Lai nākotnē samazinātos to mūsu novada iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešami medicīnas pakalpojumi, kā arī lai iedzīvotāji mazāk slimotu, vissvarīgākais ir sports un garīgā veselība. Kultūra un sports ir svarīga novada dzīves sastāvdaļa, un pēdējos gados šajā jomā mēs ieguldām ap 10 % no budžeta, tātad 7–8 miljonus EUR gadā.
Liela daļa naudas tiek novirzīta kultūras infrastruktūras uzturēšanai, tie ir aptuveni 20 kultūras nami, kas labi strādā visā novada teritorijā. Jaunums ir tas, ka esam izveidojuši sistēmu katras kultūrvietas pienesuma objektīvai izvērtēšanai, iedalot tās četros līmeņos. Šis izvērtējums paredz pamatotu finansējuma sadali atbilstoši vajadzībām un katras kultūrvietas potenciālam.
Lielākajām novada kultūras iestādēm ir jāpieskaita ne tikai Tukuma pilsētas Kultūras nams, bet arī Slampes Kultūras pils, kas atpazīstama pat visas Latvijas mērogā. Uzskatu, ka tās potenciāls noteikti jāizmanto. Pašlaik esam to novērtējuši kā prioritāri atbalstāmu, lai šī pasākumu vieta kalpotu visiem Tukuma novada iedzīvotājiem, kā arī pulcētu viesus no citurienes. Turklāt paredzēts, ka Slampe pildīs kultūras dzīves centra funkcijas iecerētās Tukuma pilsētas Kultūras nama rekonstrukcijas laikā, kas saskaņā ar Zaigas Gailes arhitektu biroja izveidoto skiču projektu paredz ēkas pilnīgu pārbūvi, tātad arī vairākus gadus ilgu būvniecības procesu, ko, ceru, uzsāksim 2025. gadā, šobrīd esam uzsākuši tehniskā projekta izstrādi.
Nākamā svarīgā kultūras vieta, ko gribētos pieminēt, ir Jaunpils pils. Tas ir kultūrvēsturiskais mantojums, tās ir iespējas organizēt gan iedzīvotāju ikdienas kultūras dzīvi, gan vērienīgus pasākumus, un šīs iespējas arī tiek intensīvi izmantotas. Bija nepieciešama rīcība un apjomīga finanšu palīdzība pēc pagājušā gada vētras postījumiem, šobrīd notiek pils jumta nomaiņas darbi, kas tiks pabeigti pavasarī.
Ļoti labas tradīcijas un kvalitāte raksturo arī Kandavas kultūras vietu darbību. Šeit gribu izcelt gan Kandavas Kultūras namu, kas pulcē iedzīvotājus visa gada garumā, gan brīvdabas estrādi “Ozolāji”, kas, manuprāt, kļuvusi par vienu no Kandavas simboliem. Tāpat Tukuma novada kultūras iestāžu kopainā nozīmīgs ir Šlokenbekas muižas komplekss Milzkalnē.
Arī Engure un Lapmežciems ir ciemati, kuri mūsu novadā ir labi zināmi ne tikai ar ikvasaras populārajiem zvejnieku un jūras svētkiem, bet arī ar dažādiem pilnvērtīgiem kultūras pasākumiem visa gada garumā.
Visas minētās vietas pēc nozīmīguma esam ierindojuši otrajā kategorijā, un jāpaskaidro, ka ikkatra šī kultūras nama uzturēšana ar tajā ietilpstošo kolektīvu, pulciņu un kopu darbības nodrošināšanu, kā arī pasākumu organizēšanu vidēji izmaksā no 300 līdz 500 tūkstošiem EUR gadā. Tas ir pašvaldības ieguldījums iedzīvotāju kultūras vajadzību nodrošināšanai.
Trešajā un ceturtajā kategorijā iekļautas mazāka mēroga, bet vietējiem iedzīvotājiem ne mazāk svarīgi pagastu un ciemu kultūras nami. Dažiem no tiem finansējums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pat trīs, četras reizes. Bet ir svarīgi, lai nauda netiktu vienkārši izšķiesta, tādēļ skatāmies, vai mūsu iedzīvotāji šo kultūras pakalpojumu tiešām arī izmanto.
Rezumējot – ir izveidota pārdomāta struktūra, lai izvērtētu un atbilstoši finansētu kultūras dzīvi gan katrā no apdzīvotajām vietām, gan arī lielākos, tostarp novada mēroga, kultūras centros.
Mets: Tukuma pilsētas Kultūras nama fasādes vizualizācija (autors Z.Gaile)
Un ko jūs varētu minēt pie jauninājumiem novada sporta dzīvē?
Par fiziskās veselības un mērķtiecības veicinātāju – sportu. Manuprāt, sportā mums ir ļoti labas tradīcijas visā novada teritorijā. Pašvaldība finansē divas sporta skolas, tās atrodas Kandavā un Tukumā, kā arī atbalsta profesionāli organizētās aktivitātes sporta namā Jaunpilī. Bet ar ko tad Tukuma novads atšķiras no citiem novadiem? Manuprāt, ar to, ka mēs sniedzam būtisku līdzfinansējumu arī dažādām sporta biedrībām, kopumā tam tiek novirzīti ap 250 tūkstoši EUR gadā.
Piemērs – Tukuma novadā ir ļoti attīstīta taku infrastruktūra, un tās potenciāls jau tagad tiek aktīvi izmantots. Bet, ieguldot nepieciešamos līdzekļus attīstībā, to var izmantot pavisam jaunā, vēl augstākā līmenī. Ar šādu mērķi pagājušajā gadā Tukuma novada pašvaldība noslēdza līgumu ar VAS “Latvijas valsts meži” par 600 hektāru meža platības nomu. Tā ir visa teritorija ap Melnezeru līdz pat Sekļa ezeram. Esam vienojušies par sadarbību ar populārā taku skrējiena “Stirnu buks” organizatoriem, kas ir ļoti pieredzējuši masu sporta pasākumu organizēšanā un ir paši labākie taku pārzinātāji Latvijā. Plānojam šogad vairāk laika veltīt taku uzturēšanai, atbrīvošanai no kritušiem kokiem, kā arī sākt izvietot norādes, informācijas stendus un maršrutus e-vidē. Sāksim projektēšanu Melnezera ceļam un apkārtnei, lai iedzīvotāji droši varētu nokļūt līdz šim populārajam pastaigu gala mērķim. Projekta ietvaros tiks izveidota diennakts tumšajā laikā izgaismota meža taka līdz pat Ozoliņiem.
Arī Kandavā Teteriņu ezera apkaimē ir paredzēts izveidot labiekārtotu dabas taku iedzīvotāju pastaigām un fiziskajām aktivitātēm. Projektēšana jau ir pabeigta, pašlaik mūsu uzdevums ir piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu un uzsākt izbūvi.
Analizējot situāciju, jau 2022. gadā esam sapratuši, ka Tukumā trūkst sportošanai piemērotu platību zem jumta. No tā izriet konkrēts risinājums – nupat jau pabeigts Tukuma sporta manēžas būvprojekts. Tā ir vērienīga iecere, kas jāattīsta gudri – tā, lai šī milzīgā sporta būve būtu vienmērīgi noslogota un vēlākā ekspluatācija izmaksātu pēc iespējas mazāk. Ne velti būvniecībai izvēlēta vieta blakus Tukuma lielākajai vidusskolai. Atrašanās vieta paredz zāles optimālu piepildījumu. Dienas laikā zāle tiks izmantota skolēnu nodarbībām, pēcpusdienās tur darbu uzsāks sporta skola, bet vakaros tā būs pieejama visu novada iedzīvotāju fiziskajām aktivitātēm.
Jaunā manēža būs pēdējo gadu nozīmīgākais pienesums visa novada sporta infrastruktūrai.
Būvprojekta saskaņošana paredzēta martā, cerams, ka jau šī gada beigās izdosies uzsākt būvniecību. Svarīga būs veiksmīga iepirkuma procedūra. Tādā gadījumā varam pamatoti cerēt, ka 2026. gada sākumā šī būve būs gatava uzņemt sportotgribētājus.
Sakiet, lūdzu, kādas ir būtiskākās izmaiņas izglītībā?
Izglītības jomā mūsu novadā ir ļoti daudz darāmā. Vispirms nepieciešams neliels vēsturisks atskats. Pirms teritoriālās reformas katrs no Tukuma novadā pašlaik ietilpstošajiem novadiem savā teritorijā izglītības sistēmu ir attīstījis savrupi bez kopējas stratēģijas un saskaņotām darbībām. Tēlaini izsakoties, katrs iepriekšējais novads ir “vilcis deķīti” uz savu pusi. Konkurence skolēnu piesaistē bija radījusi situāciju, ka mums ir ne visos gadījumos optimāls skolēnu pārvadājumu tīkls un ir nepieciešamas pārmaiņas.
Pašlaik kopā ar deputātiem un Izglītības pārvaldi meklējam labākos risinājumus, diskutējam ar iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm un uzklausām bērnu vecāku dažādos viedokļus. Ar izglītību saistītu lietu finansēšana vienmēr ir bijis un arī pašlaik ir jutīgs jautājums. Ne vienmēr mums ir atbalsts pieņemtajos lēmumos, bet skaidrs, ka mēs esam nepieciešamu pārmaiņu priekšā. Mērķis ir pārveidot sistēmu, nodrošinot un apmaksājot skolēnu pārvadāšanu no viņu dzīvesvietas uz tuvāko skolu, nevis uz divām vai trim, kur nu vecākiem ienāk prātā. Protams, vecākiem ir visas tiesības brīvi izvēlēties jebkuru mācību iestādi, bet tādā gadījumā arī transportēšanas organizēšana un finansēšana kļūst par vecāku atbildību.
Jau pusgadu strādā darba grupa, kurā kopā ar Izglītības pārvaldes speciālistiem strādā arī deputāti, lai pārskatītu un izvērtētu skolu tīklu. Decembrī apspriedām jaunizstrādātā skolu tīkla attīstības plāna pirmo versiju un koriģēsim to atbilstoši diskusijās saskaņotajām nostādnēm.
Manuprāt, būtiskākais ir pieņemt ilgtermiņa pārdomātus lēmumus, kas balstītos uz bērnu interesēm un izglītības kvalitātes nodrošināšanu, nedrīkst atkārtoti pieļaut situāciju, ka pašvaldība, ieslīgstot neauglīgās un nebeidzamās diskusijās, nevar pieņemt konkrētus lēmumus! Tāds gadījums bija Vānē, kad kavēšanās rezultātā vecāki bija spiesti paši izlemt jautājumu par skolas nākotni. Konkrēti – par ēkas turpmāku izmantošanu tikai pirmsskolas funkcijām un visu tābrīža skolēnu pāriešanu uz kādu no tuvākajām skolām, kas nodrošina pietiekamu un atbilstošu mācību kvalitāti. Skola, kurā sešās klasēs kopumā mācās mazāk par 20 bērniem, nevar nodrošināt ne normālu mācību procesu, ne kvalitāti! Jāsaprot, ka līdzīgās situācijās skolēniem tiek liegtas turpmākās attīstības iespējas, apdraudēta gan izglītības kvalitāte, gan viņu nākotnes konkurētspēja darba tirgū.
Lielākai izpratnei varu vēl paskaidrot, ka viena bērna izglītošana šādā, es teiktu, “mikroskolā”, pašvaldībai izmaksā nesamērīgi dārgi – tie ir līdz pat 15 000 EUR gadā, salīdzinot ar 3–6 tūkstošiem skolā ar pietiekamu audzēkņu skaitu. Tā arī ir nevienlīdzīga attieksme pret pārējiem novada iedzīvotājiem un skolēniem, proti, kāpēc vieniem varam atļauties tērēt būtiski vairāk, bet citiem tamdēļ jāsamazina finansējums.
Manuprāt, lēmumi par skolu tīkla reformu ir jābalsta tieši šādos neapstrīdamos argumentos. Nereti kā pretarguments kalpo bieži dzirdētais, emocionālais uzskats, ka “skola ir pagasta kultūras centrs”, bet šeit es gribētu atgādināt, ka visos pagastos turpinās darboties pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī to, ka kultūras un sabiedrisko aktivitāšu veikšana nav tieši atkarīga no skolas esamības pagastā; tā ir atkarīga no iedzīvotāju aktivitātes. Kā redzam skaitļos, vietās, kur nevaram nodrošināt pilnas klases, jau tagad lielāka daļa vietējo iedzīvotāju saviem bērniem izvēlas citu tuvāko izglītības iestādi.
Ceru, ka izglītības sistēmas pārstrukturēšanas jautājumu mums drīz izdosies noslēgt ar konkrētiem lēmumiem. Un ka mūsu novada iedzīvotāji sapratīs, ka šie lēmumi ir pārdomāti, pamatoti un pareizi un to mērķis ir kvalitatīvas izglītības nodrošināšana mūsu bērniem un jauniešiem. Manuprāt, Tukuma novads šajā ziņā ir ļoti pragmatisks un cenšas līdz pēdējam izvērtēt iespēju saglabāt izglītības iestādi, citi novadi jau sen ir lēmuši par skolu optimizāciju un slēgšanu, kur ir mazāk par simts bērniem pamatskolā. Mēs vēl aktīvi diskutējam un cenšamies saglabāt vietas ar 50–70 bērniem, un tas liecina par novada vadības vēlmi maksimāli saglabāt katru skolu, bet – ja tam nepietiks finansējuma vai ja tas notiek uz bērnu izglītības kvalitātes rēķina, kādā brīdī lēmumi ir jāpieņem un kavēties nedrīkst. Nevajag arī sasteigt šos lēmumus, lai neveidojas situācijas, kā blakus novados, ka nepietiekamas komunikācijas un izvērtēšanas dēļ deputāti ir spiesti mainīt iepriekš pieņemtos lēmumus.
Vai jums būtu kas piebilstams arī par paveikto uzņēmējdarbības atbalsta jomā?
Ir jāsaprot, ka sekmīga uzņēmējdarbība ir pamatu pamats novada attīstībai un labklājībai! Tās ir mūsu iedzīvotāju darbavietas, tie ir novada rīcībā nonākošie nodokļi – mūsu novada budžeta ieņēmumi. Novada pašvaldība ir atvērta un pretimnākoša uzņēmējiem, viņu vajadzībām un ierosinājumiem. Vispirms jau netraucēt uzņēmējiem strādāt! Par šo mēs daudz runājām ar maniem kolēģiem – dažādu atbildības līmeņu pašvaldības darbiniekiem. Kopīgi atcerējāmies, ka arī uzņēmēji ir svarīga pašvaldības pakalpojumu mērķauditorija un ka iespēju robežās pašvaldībai jānodrošina pretimnākšana un palīdzība dažādu jautājumu risināšanā. Ja pēc diviem gadiem varam konstatēt, ka novada uzņēmēji retāk zvana pa taisno domes priekšsēdētājam, man vai kādam citam no vadības, lūdzot atrisināt kādus iebuksējušus jautājumus, sūdzas par birokrātiskiem kavēkļiem, šķēršļiem un ierobežojumiem, tad tā ir laba zīme, ka pārmaiņas lēnām, bet notiek!
Otrs virziens – rast atbildi, kā nākotnē piesaistīt jaunus uzņēmējus, kuri gribētu veikt investīcijas un darboties tieši mūsu novadā. Šeit jāsaprot, ka mēs, protams, konkurējam ar visiem citiem mūsu valsts novadiem. Konkurējam ar to, ko sauc par sakārtotu uzņēmējdarbības vidi. Plānveidīgi pilnveidot vidi, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus investīcijām un attīstībai. Kā tas saprotams? Šeit summējas gandrīz viss no iepriekš runātā – ilgtspējīga teritorijas attīstības plānošana, nekustamā īpašuma nozares, tostarp dzīvojamā fonda attīstība, infrastruktūras sakārtošana, pieeja kvalitatīvai izglītībai un ieguldījumi veselības veicināšanā un veselības aprūpes nodrošināšanā, vispusīgas kultūras un atpūtas iespējas. Ja šīs lietas būs labā līmenī, tad arī uzņēmēji šeit gribēs strādāt un attīstīt savas ieceres, tādējādi padarot turīgāku visu mūsu novadu.
Tieši pēdējā laikā vērojamas iepriecinošas iniciatīvas pieejamo mājokļu fonda paplašināšanai un attīstībai. Drīzumā tiks uzsākta ilgstoši pamestās daudzstāvu mājas rekonstrukcija Sēmē, kur tiks izbūvēti labiekārtoti īres dzīvokļi. Ir zināms par citu nekustamā īpašuma attīstītāju plāniem izbūvēt vairākus jaunus daudzdzīvokļu namus tuvākajos gados Tukumā, kā arī attīstīt dažas pilnīgi jaunas privātmāju apkaimes Tukuma apkārtnē vietās, kur pašlaik plešas pļavas. SIA “Stiga RM” uzsāks piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas celtniecību Smārdē, kas primāri būs paredzēta uzņēmuma darbinieku ģimenēm, bet noteikti labvēlīgi ietekmēs arī kopējo situāciju pieejamo īres mājokļu tirgū. Visu šo projektu realizācija nozīmē labvēlīgu papildinājumu novada uzņēmējdarbības videi.
Daudzsološa teritorija nākotnes attīstībai ir Industriālais parks Smārdē. Pateicoties nesenā pagātnē veiktajiem pašvaldības kapitālieguldījumiem teritorijas attīstībā, pašlaik redzams, ka tur tiek būvēta jauna rūpnīca un paplašinātas ražotnes, svarīgi ir to veicināt un meklēt jaunas iespējas. Tās ir daudzsološas pārmaiņas!
Ir sajūta, ka kopējiem spēkiem kopumā darbi un novada attīstība virzās pareizā virzienā, vēl vairāk ir iesākto projektu un būtiski tos novest līdz galam, lai tie nepaliek ideju, ieceru un projektu līmenī. Tomēr pats galvenais ir veids, kā šie pēdējo gadu darbi tiek plānoti un veikti. Manā ieskatā vērtīgākie ir tie projekti, kas ne tikai dod tūlītēju labumu, bet arī atmaksājas nākotnē, virzot mūsu Tukuma novadu pa pareizas attīstības ceļu. Ja strādāsim šajā virzienā, tad mūsu novads mainīsies uz labo pusi un uzlabosies arī mūsu dzīve tajā! Jau 2024. gada budžeta veidošana parāda, ka ir jāveic šī gada laikā daudz strukturālu pārmaiņu, lai nākamajos gados varētu ne tikai noturēt, bet arī kāpināt attīstības tempu. Tas nebūs viegli izdarāms; lai to izdarītu, daudzi lēmumi, kas būs jāpieņem, vismaz pirmajā brīdī šķitīs nepopulāri, bet atmaksāsies ilgtermiņā. Citējot dzejnieka vārdiem – “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Lai mums izdodas realizēt šī gada ieceres un sasniegt kopējos mērķus kā vienotai komandai!