Lai atskatītos uz 2023. gadā paveikto un ieskatītos jaunā 2024. gada plānos, aicinājām uz sarunu Tukuma novada domes izpilddirektoru Ivaru Liepiņu. Kopējā saruna ar izpilddirektoru sastāv no divām daļām. Šobrīd aicinām ieskatīties sarunas pirmajā daļā.
Lai atskatītos uz pagājušo gadu, daudzus jautājumus nevar skatīt tikai viena gada griezumā, jo novads mums ir jauns, kopš teritoriālās reformas un jaunā Tukuma novada izveides ir pagājuši tikai divarpus gadi. Iesākumā varbūt atskatīsimies, kā, jūsuprāt, ir pagājuši šie pirmie gadi jaunajā Tukuma novada pašvaldībā. Vai vispirms jūs, lūdzu, varētu mazliet pastāstīt, kad un kādā situācijā uzsākāt savu darbu?
2021. gada jūlijā pēc valsts teritoriālās reformas pabeigšanas tika izveidots jaunais Tukuma novads, un 8. augusts bija mana pirmā darbadiena pašreizējā amatā. Ja atceramies toreizējo situāciju valstī kopumā – jāteic, ka sākām savu darbu pandēmijas laikā, ārkārtas situācija bija spēcīgs ierobežojošs faktors, kas radīja papildu grūtības, neierastu risināmo problēmu loku un kopējās nenoteiktības slogu, organizējot novada dzīvi jebkurā no jomām, protams, visvairāk sociālajā un veselības jomā. Otrs būtiskais ārējais faktors šajos divarpus gados, protams, ir saistīts ar 2022. gada februāri jeb Ukrainas kara sākumu, kas ne tikai ietekmēja mūsu katra ikdienu un attieksmi pret drošību, bet arī mainīja būtiski un strauji pasaules ekonomikas kārtību. Lai gan pasaules ekonomika samērā ātri adaptējās jaunajiem nosacījumiem un karadarbība diemžēl turpinās, šobrīd vēl aizvien daudzos jautājumos šo faktoru ir jāņem vērā, un īpaši dinamisks bija 2022. gads, kad bija pastiprināti jādomā, kā un ar kādiem resursiem nodrošināt novada pamatfunkcijas, sevišķi siltumapgādi un ar enerģētiku saistītos jautājumus. Šie divi globālie, no mums neatkarīgie ārējie faktori atņēma daudz laika pie jaunā novada darbības organizēšanas, daudzos darbos un projektos mēs pilnīgi noteikti šobrīd būtu tikuši tālāk.
Bet, raksturojot vietējo situāciju, es vispirms atgādinātu, ka mēs uzsākām darbu, četriem novadiem apvienojieties. Lai arī jaunais novads izveidojās faktiski pirms tam eksistējošā Tukuma rajona robežās, pietiekoši ilgu laiku katrs novads bija eksistējis atsevišķi, katrs organizēja savu saimniecisko dzīvi pēc saviem ieskatiem, un katram novadam bija izveidojusies sava identitāte. Jāsaka, neviens no šiem novadiem tā īsti apvienošanos negribēja, tā nebija labprātīga izvēle. Kā mēs zinām arī no ikdienas dzīves, jebkurš process, kurš mums ir uzspiests, notiek daudz lēnāk un ar noteiktu pretestību, nekā tad, ja tas notiek no brīvas gribas un pēc pašu iniciatīvas, to varēja un vēl aizvien var novērot, strādājot pie kopējās jaunā novada darbības nodrošināšanas, un tas prasa papildu resursus un uzmanību ikdienas darbā. Jāsaka, ir likumsakarīgi, ka vēlēšanās no šiem četriem novadiem uzvarēja pats sakārtotākais novads – Engures novads. Līdzšinējā Engures novada pārstāvji kļuva par četru novadu apvienības vadītājiem, bet jaunizveidotā novada administratīvajā korpusā vairums darbinieku – no iepriekšējā Tukuma novada, jo tas bija lielākais no visiem četriem. Faktiski jau pēc iedzīvotāju skaita un saimnieciskās darbības vairāk sanāk nevis četru novadu apvienošanās vienā, bet trīs mazāku novadu pievienošanās lielākajam. No novada vadības viedokļa izveidojās situācija, ka vadība ir jauna, bet liela daļa komandas ir jau esošā Tukuma novada, kuru papildināja mazāko novadu darbinieki, kas nozīmē, ka personāla un komandas izveides jautājumi arī bija jāsāk veidot no jauna un tas ir process, kas vēl aizvien turpinās. Daudz vieglāk, protams, būtu bijis, ja jaunā novada vadība darbību varētu uzsākt uz savas komandas bāzes, bet tas pie šādas apvienošanās diemžēl nebija iespējams, un jāteic, ka lielākā daļa Tukuma domes darbinieku ir savas jomas profesionāļi, bet ļoti bieži, it īpaši pirmajos apvienošanas gados, uz jautājumu, kāpēc viena vai otra joma ir nesakārtota vai nesaimnieciska, atbildē varēja saņemt, ka mēs zinām, ka tas ir bijis nepareizi, bet tāds ir bijis tā saucamais politiskais uzstādījums. Līdz ar šādu pieeju ne tikai netika veicināta darbinieku vēlme strādāt sava novada attīstības labā, bet tas radīja pārlieku lielu birokrātiju, un bieži vien šie politiskie uzstādījumi nebija ekonomiski pamatoti un iedzīvotāju interesēs, ko mēs visspilgtāk redzam Tukuma pilsētas attīstībā, kur daudzās jomās, it īpaši infrastruktūras attīstības ziņā, mums nav ar ko lepoties un mēs jau no daudzām Latvijas līdzīgām pilsētām esam krietni atpalikuši, par ko arī saņemam diezgan daudz kritikas no iedzīvotājiem. Citiem vārdiem sakot, 2021. gadā mēs nesākām no starta līnijas, kas visos četros vecajos novados bija vienāda, mēs sākām no daudz sliktākas sākuma pozīcijas.
Kā šos četrus novadus apvienot vienā, lai tie nepazaudētu ne finanšu iespējas, ne katrs savu identitāti un lai it visi iedzīvotāji visos četros vēsturiskajos novados justos vismaz ne sliktāk kā līdz šim – tas vadības komandai ir bijis mērķis iepriekšējos gados un būs arī uz priekšu.
Lai gan mērķis ir skaidrs un ceļš uz to ir nosprausts, tas nav viegls un ātri veicams uzdevums. Šādā piespiedu savienībā nevar būt ilūziju, ka vislabāko savstarpējo sadarbību var iedibināt ātri – pāris mēnešu vai pat viena gada laikā. Bet pašlaik, pēc divarpus gadiem, varu teikt, ka pašreizējā Tukuma novada attīstība uzņem apgriezienus, iedzīvotāji jūt, lēnām sākt to pamanīt un kopumā jūtas arvien labāk.
Kāds ir jūsu viedoklis par notikušo administratīvi teritoriālo reformu kopumā?
Šad tad ir uzjundījušās sarunas par iespējamu nākamo administratīvo reformu, bet es tām neredzu nekādu pamatojumu. Tajā pašā laikā daži no mums pārmaiņas uztver jutīgāk, vairāk saistīti ar vēlmi dzīvot pa vecam. Domāju, ka tas ir tāds inerces jautājums. Un inercei ir raksturīgs pārejošs efekts.
Piemēram, Kandavas novadā šobrīd notiek parakstu vākšana par atvienošanos. To ir grūti izskaidrot, jo savā ziņā tieši iepriekšējais Kandavas novads ir lielākais ieguvējs no šīs reformas, tieši Kandavas novadam finansiāli būtu daudz grūtāk šobrīd izveidot budžetu ar tādu atalgojuma līmeni un attīstības iespējām, kā sniedz apvienotais novads, un daudz vairāk finansējuma aizietu administratīvo funkciju uzturēšanai, nevis reālai darbībai. Par parakstu vākšanas patiesajiem motīviem, protams, ir jājautā pašiem Kandavas iedzīvotājiem. Neticu, ka tās ir vēsturiskās saknes, kuras izveidojušas principiālas atšķirības iedzīvotāju starpā! Katrai vietai, protams, ir sava identitāte, un tā ir vērtība, kas jāciena! Bet, racionāli domājot, nav pamata teikt, ka iepriekšējā Kandavas novada iedzīvotājiem ir iemesls justies sliktāk.
Kas ir galvenais, ko jūs no iepriekšējās pieredzes uzņēmuma vadībā esat “paņēmis līdzi” un mēģināt izmantot pašvaldības vadības darbā?
Labi pazīstu Tukuma novada uzņēmējdarbības vidi, esmu šeit strādājis uzņēmuma vadībā vairāk nekā 15 gadus. Ir līdzīgas un ir pavisam atšķirīgas lietas. Privātā uzņēmējdarbībā darbojas likums – tikai tad, ja tu un arī tavi darbinieki strādā gudri un ar pilnu atdevi, tu vari būt efektīvs. Rezultāts ir redzams tūlīt – ienākumu apjomā un peļņas rādītājos. Tikai tā var uzņēmumu ne tikai noturēt virs ūdens, bet arī attīstīt.
Pašvaldības darbā šis likums pats par sevi nedarbojas. Kāpēc, kur ir šī atšķirība? Tāpēc, ka pašvaldības ieņēmumu apjoms nav tieši atkarīgs no pašvaldības darba efektivitātes. Citiem vārdiem runājot, pašvaldības budžeta ienākumu apjoms tik strauji nesignalizēs par pašvaldības darbinieku darba kvalitāti – vai vadītāji un ierēdņi dara savu darbu labi vai slikti.
Līdz ar to viens no uzņēmējdarbībā labi pazīstamiem principiem, ko es cenšos ieviest pašvaldībā, ir strādāšana “uz rezultātu”. Gan izvirzot jēgpilnus mērķus, gan ikdienā veicot šo mērķu sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus. Pašvaldības darba rezultāts ir jāpārvērš konkrētos skaitļos, jo bieži vien pašvaldības darbs balstās vairāk uz emocijām, nevis uz konkrētiem skaitļiem un faktiem. Ja trūkst precīzas informācijas un faktu, šādu procesu ir grūti vadīt, it īpaši, ja mēs runājam par tik lielu novadu kā mūsējais – ar vairāk nekā trīs tūkstošiem pašvaldības iestāžu darbinieku. Šiem skaitļiem ir jābūt publiski pieejamiem, plašai sabiedrībai redzamiem un izskaidrotiem. Tad beidzot sabiedrībā ar izpratni uztvers pašvaldības darbu. Tās ir pārmaiņas, ko nav iespējams ieviest pāris mēnešu laikā, bet tas ir viens no mūsu mērķiem. Ja visi pašvaldības darbinieki spēs mainīt savu darbu šajā virzienā, tad arī novads mainīsies un uzlabosies mūsu dzīve tajā.
Sāksim ar infrastruktūras attīstības jautājumiem Tukuma novadā. Kādi, jūsuprāt, ir galvenie padarītie darbi divarpus gados, kopš stājāties pašvaldības izpilddirektora amatā?
Galvenais – ir izdevies mainīt pamata principu pieejamā budžeta sadalei. Mēs skaidri un gaiši definējam, ka vēlamies vairāk naudas novirzīt attīstībai un samazinām ikdienas tēriņus. Ir pārstrukturēti budžeta veidošanas principi, darbinieki sāk pierast, ka budžets netiek plānots viena gada ietvaros un galvenais princips nav to apgūt šogad, bet tas var pāriet uz nākamo gadu un, lai izdarītu lielākus darbus, tas ir jāplāno vismaz divu-trīs gadu periodā.
Lai notiktu šādas izmaiņas, ir nepieciešams mainīt arī darbinieku domāšanu un plānošanas veidu. Tas nav ātri panākams, bet esmu gandarīts, ka pa šiem diviem gadiem mums tas arvien labāk sāk izdoties! Veidojot 2022. gada budžetu, lielākais uzsvars tika likts uz funkciju nepārtrauktības nodrošināšanu, apvienojot novadus, un 2023. gadā mēs jau saskatām pirmos rezultātus minētajām plānošanas principu izmaiņām un vairākus ilgtermiņa attīstības projektus – konkrētus infrastruktūras uzlabojumus pilsētās un pagastos. Skaidrojot vienkāršākiem vārdiem, ļoti bieži varam vērot, ka pašvaldības projektu realizācija galarezultātā sanāk daudz dārgāka, nekā veicot šos pašus darbus privātā sektorā. Tas būtu viens konkrēts virziens – jāizvairās no šī sadārdzinājuma! Pareizi plānot, projektēt un realizēt, iekļaujoties saprātīgās izmaksās, nozīmē paveikt vairāk. Viens no piemēriem – šogad esam izbūvējuši veselas septiņas ielas Tukumā, nomainot grants segumu uz asfaltu. Ielu izbūve bija iespējama, jo, izvērtējot situāciju, mēs vienkāršojām tehniskos risinājumus un sasniedzām mērķi – iedzīvotāji var lietot kvalitatīvi noasfaltētas ielas. Tā ir mūsu atbilde, piemērs mūsu darbinieku komandas izpratnei “uz mērķi orientētam risinājumam”. Pretēja rīcība būtu izvēlēties pārsarežģītu tehnisko risinājumu jau projekta stadijā un pēc tam, aizbildinoties ar mūžīgo līdzekļu trūkumu, gaidīt uz ielu rekonstrukciju gadu gadiem. Tikpat būtiski ir, ka daļu no šo ielu rekonstrukcijai paredzētās naudas mēs iegūstam, pārskatot savus ikdienas uzturēšanas izdevumus, kur svarīgu lomu nospēlēja tas, ka pirmo reizi piecpadsmit gadu laikā Tukuma pilsētās teritorijas uzturēšanas darbu iepirkumā mums parādījās konkurence un vairāk par vienu piedāvājumu. Tas izdevās, pamainot iepirkuma nolikumus un tehniskās specifikācijas, kā arī izņemot tās pozīcijas, kas vēsturiski ir bijušas nesamērīgi dārgas. Liels prieks, ka izdevās 2023. gadā realizēt arī poliklīnikas stāvlaukuma izbūvi, ne tikai pārbūvējot pazemes komunikācijas, bet arī izveidojot ērtu stāvlaukumu iestādes apmeklētājiem.
Ielu asfaltēšana Lauktehnikas mikrorajonā. Abavas iela. Tukums, 2023. gada rudens
Ir gandarījums, ka Tukuma pilsētā ir izdevies uzsākt arī mobilitātes infrastruktūras jeb gājēju un velosipēdistu celiņu tīkla jēgpilnas sakārtošanas darbus. Galvenie objekti, kas pašlaik ir izbūves stadijā: Kurzemes ielas un Lauktehnikas apkaimes savienojums ar gājēju un velosipēdistu Tirgus ielā, rekonstruēts gājēju tilts pār dzelzceļu, kurš jau daudzus gadus bija neapmierinošā stāvoklī un pēdējos gadus bija slēgts. Kopumā iepriekšējos divos gados ceļu un ielu infrastruktūras darbus esam veikuši 26 objektos un turpinām šobrīd 8 objektos, vairākos objektos Tukumā un Kandavas pilsētā, kā arī desmit pagastos, kopumā ieguldot turpat astoņus miljonus eiro. Ceļu jomā ir izveidojusies arī laba sadarbība ar Satiksmes ministriju un AS “Latvijas valsts ceļi” (LVC), kas 2023. gadā izbūvēja dubultās virsmas segumu no Džūkstes uz Lesteni, kā arī atjaunoja asfalta virskārtu uz Degoles ciemu, šobrīd ir noslēgts līgums un 2024. gadā tiks realizēta ceļu posma “Zemīte–Zante” pārbūve no grants seguma uz asfaltu, kā arī uzsākta “Tukums–Milzkalne” gājēju/velo celiņa projektēšana.
Gājēju tilta pār dzelzceļu rekonstrukcija. Tukums, 2023. gada rudens
Ja jau runājam par infrastruktūras uzlabojumiem, tad viena no pašvaldības pamatfunkcijām ir nodrošināt iedzīvotājus ar centralizētu siltumapgādi un ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem. Siltumapgādes jomā redzamākās no paveiktajām izmaiņām saistās ar apkures veida nomaiņu no malkas apkures uz šķeldas vai granulu kurināmo pašvaldības katlumājās. To var saukt par apkures modernizēšanu, kas sniedz daudz augstāku efektivitāti un samazina administrācijas izdevumus. Labi piemēri šādiem uzlabojumiem ir Pūrē un Raudā, kā arī Lapmežciemā un Jaunpilī. Tuvākajā nākotnē jāplāno līdzīgas rekonstrukcijas veikt Zantē un Smārdē, bet Engure varētu būt pirmais ciems Latvijā, kur, izbūvējot jauno katlu māju un siltumtīklus, pēc trīsdesmit gadiem no decentralizētas siltumapgādes pārejam atpakaļ uz centralizēto. SIA “Tukuma siltums” kā lielākais siltuma ražošanas uzņēmums novadā spēj nodrošināt vienu no zemākajiem siltuma tarifiem valstī, kopā mums ir seši siltuma ražotāji, un, protams, mazākajiem ražotājiem šis tarifs ir augstāks un bieži vien arī nepietiek līdzekļu attīstībai un investīciju veikšanai. Ar skaidru mērķi – iedzīvotājiem samazināt maksājumu par siltumu un arī nākotnē nodrošināt vienu no zemākajiem tarifiem valstī – “Tukuma siltumam” ne tikai jānodrošina ar siltumu pilsētas teritorija, bet arī plānveidīgi jāpaplašinās, apkalpojot arī citas apdzīvotas vietas. Tāpat “Tukuma ūdens“ katru gadu veic plānveidīgas investīcijas gan esošajos tīklos, gan jaunajās teritorijās, kuras tiek pievienotas. Šī plāna ietvaros tiek reorganizētas un apvienotas pašvaldības kapitālsabiedrības. 2023. gadā SIA “Tukuma siltums” un SIA “Tukuma ūdens” jau pievienots Lapmežciems, Milzkalne (tikai ūdensapgāde/kanalizācija) un Rauda, šogad tā būs Engure un Jaunpils.
Turpinot par infrastruktūras uzlabojumiem mūsu novadā, mēs esam viens no pirmajiem novadiem Latvijā, kas ir uzsācis jauna, attīstībai atbilstoša teritorijas plānojuma izstrādi. Tas ir liels un atbildīgs darbs. Tēlaini izsakoties, mums it kā jāieskatās nākotnē un, izprotot situāciju, jāatbild uz jautājumu: kas mūsu novadam ir nepieciešams nākamo gadu attīstībai? Lai mainītu ciematu un pilsētu robežas, dažādu teritoriju paredzēto funkcionalitāti, paredzētu to, kāda veida apbūve un kurā konkrētajā teritorijā ir gan nepieciešama, gan piemērota. Šim plānošanas darbam esam jau vidējā posmā, un cerams, ka 2025. gadā to paveiksim līdz galam – Tukuma novadam būs izstrādāts jauns, nākotnes attīstībai atbilstošs teritorijas plāns!
Viens interesants piemērs – pats būtiskākais, kas attiecas uz pašu Tukuma pilsētas teritoriju. Tukumā un ap to dzīvo lielākā daļa mūsu novada iedzīvotāju, un ir tikai loģiski pilsētas robežas mainīt, iekļaujot tajā visas blīvi apdzīvotās piepilsētas teritorijas. Kāpēc tas nav izdarīts jau agrāk? Pieļauju, ka iemesls rodams iepriekšējā administratīvi teritoriālajā dalījumā, toreiz Engures novads no trīs pusēm cieši iekļāva Tukuma pilsētu. Ir dzirdēts arī par ilgi valdījušo uzskatu, ka lauksaimniecības zemes nevar būt pilsētas teritorijā, bet tas neiztur kritiku. Mēs labi redzam piepilsētas lauksaimniecības zemju īpašnieku vēlmi sadalīt savus īpašumus apbūves gabalos. Šī iedzīvotāju iniciatīva atbilst pilsētas nākotnes attīstībai, daudzās vietās ap Tukumu jau veidojas mikrorajoni un veidosies vēl straujāk, ja mēs tam dosim iespēju ar jauno teritorijas plānojumu.
Teritorijas plāna izmaiņas skars arī Smārdes industriālā parka teritoriju. To paredzēts attīstīt kā vienotu industriālu zonu ar vienotām komunikācijām un ceļiem, kas ļaus straujāk attīstīties esošajiem parka uzņēmumiem un piesaistīt jaunus, kā vienotu teritoriju Tukuma pilsētas pievārtē, kur nākamajās desmitgadēs attīstīties uzņēmējdarbībai. Protams, šeit svarīga sastāvdaļa ir lidostas darbības uzsākšanās.
Mūsu novada infrastruktūras jautājumu lokā ietilpst arī divas īpašas kultūrvēsturiskas teritorijas, kurām raksturīgs senlaiku plānojums un vēsturiskā apbūve, – Tukuma un Kandavas vecpilsētas. Kandavā stāvoklis ir labāks, tur jau iepriekš pašvaldība ir rūpējusies par vēsturisko mantojumu, senās ēkas ir apzinātas, un ir mēģināts tās saglabāt. Vectukums ir unikāls potenciāls, kura sakārtošana diemžēl ir tikusi atstāta novārtā visus gadus kopš mūsu valsts neatkarības atgūšanas. Vēl ļaunāk – tieši pašvaldība daudzus gadu desmitus ir bijis līderis Tukuma vecpilsētas sabojāšanā un izķēmošanā. Pašvaldības īpašumos uz nebēdu tika montēti baltie plastmasas logi un ārdurvis, seno namu fasādes tika izķēmotas ar plastmasas dēlīšu apšuvumu un citiem gaužām neiederīgiem būvelementiem. Daudzos īpašumos, kas joprojām ir pašvaldības īpašumā, nekad nav bijušas pieejamas elementāras ērtības – ūdensvads un pilsētas kanalizācijas sistēma.
Ļoti ceru, ka līdz ar nesenajiem novada domes lēmumiem beidzot ir izkustināts šis sasāpējušais jautājums par Vectukuma aizsardzību, sakārtošanu un atjaunošanu. Esmu pārliecināts, ka tieši pašvaldībai ir jārāda piemērs savu vecpilsētas īpašumu jēgpilnā sakārtošanā un apsaimniekošanā. Tas iedvesmos arī iedzīvotājus savu īpašumu sakārtošanā. Šis novēlotais, bet ļoti nepieciešamais darbs ir jāveic profesionāli un plānveidīgi, svarīgākās lietas izvirzot priekšplānā.
Lai izstrādātu vadlīnijas Tukuma vecpilsētas atdzimšanai, konsultētu iedzīvotājus un sniegtu tiem atbalstu, ir nolemts izveidot restaurācijas centru, kas atradīsies Lielajā ielā 3, blakus luterāņu baznīcai. Mainot saistošos noteikumus un pārskatot vecpilsētas zonējumu, būtiski (no 10 uz 30 tūkstošiem EUR) tiek palielināts atbalsts vēsturiskā centra namu rekonstrukcijas iniciatīvām – fasāžu un jumtu remontam, logu un durvju nomaiņai. Ir apzināts komunikāciju stāvoklis vēsturiskajā centrā, izveidotas atbilstošas kartes. Tajās uzskatāmi atklājas situācija, ka ūdens, kanalizācija, lietus ūdens kanalizācija, centralizētā siltumapgāde daudzās vietās nav vispār, savukārt daudzi posmi ir kritiski sliktā stāvoklī. Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka šīs pārmaiņas nebūs ātras, tie ir būtiski ieguldījumi. Kā labs paraugs, kas mūs iedvesmo, protams, ir tādas pilsētas kā Kuldīga un Cēsis, bet jāsaprot, ka šajās vietās uzlabojumi ir mērķtiecīgi un pakāpeniski ieviesti vairākās desmitgadēs. Pirmajos gados nevar cerēt uz būtiskām izmaiņām, piemēram, mēs gribējām jau 2023. gadā sakārtot Lielo ielu, atjaunojot asfaltbetona segumu un pārplānojot apstāšanās jautājumus pie izglītības iestādēm, bet komunikācijas ir tik sliktā stāvoklī, ka, tās nemainot, sakārtot seguma virskārtu nebūtu racionāli, bet tas jau ir cits ieguldījumu apjoms un prasa rūpīgāku sagatavošanos… Sakārtota vecpilsēta būs tukumnieku lepnuma avots, ienākošā tūrisma dzinējspēks un līdz ar to dažādu jomu uzņēmējdarbību veicinošs faktors.
Komunālo pakalpojumu un saimnieciskā darba sektors – kā vērtējat galvenos padarītos darbus šajā jomā?
Ar komunālo sektoru mēs saprotam vairākus lielus blokus. Sākšu ar sev vistuvākajām – ar siltumsaimniecības lietām, par kurām jau stāstīju, runājot par infrastruktūras uzlabojumiem. Zināms, ka visu enerģētikas nozari satricināja karš Ukrainā. 2022. gadā dramatiski mainījās energoresursu cenas: šķelda kļuva grūti pieejama ar visu trīsreiz dārgāko cenu, gluži tāpat arī gāze. Tas bija izaicinājums, kas prasīja tūlītēju rīcību. Un mēs reaģējām ļoti operatīvi. Izdevās vienoties ar šķeldas piegādātājiem, ka šī energoresursa piegādes būs stabilas visu ziemu.
Tur, kur apkurei tika lietota gāze – Lapmežciemā un Jaunpilī –, mēs ātri izveidojām alternatīvus risinājumus. Šobrīd katlu mājas ir pārbūvētas un var darboties ar vismaz diviem dažādiem kurināmā veidiem. Tas dod iespēju izvēlēties iedzīvotājiem izdevīgāko apkures veidu. Ja pieejama lēta gāze, tad kurinām ar gāzi. Ja tā paliek dārgāka, tad mums ir cita veida kurināmā risinājumi, tā rodas ekonomiskais izdevīgums un, galvenais, apgādes drošība.
Otrais bloks – ūdensapgāde un kanalizācija. Vadošais uzņēmums ir SIA “Tukuma ūdens”, un tam ir saplānota daudzu pamatīgu darbu veikšana. Vispirms – maģistrālo ūdensvadu nomaiņa. Piemēram, Raudas ielas asfalta seguma pārbūve šogad nebija iespējama tieši neapmierinošā stāvoklī esošo pazemes komunikāciju dēļ. Ceram, ka Raudas ielu izdosies uzspēt sakārtot jau šogad, vispirms nomainot vecos pazemes cauruļvadu tīklus. Līdzīgā veidā jāturpina ar Lielās un citu maģistrālo ielu sakārtošanu. Tāpat arī daudzās no ciematu teritorijām, kur ir centralizēta ūdens un kanalizācijas apgāde, tuvākajos gados plānojas lielākas un mazākas investīcijas to uzturēšanai un renovācijai.
Līdzīgi ir ar lietusūdeņu kanalizāciju. Beidzot, pēc izpētes pabeigšanas, ir noskaidroti īstie iemesli regulārajām lietusūdeņu avārijām Tukuma centrā. Nākamgad tiks veikta projektēšana, un tai sekos maģistrālās kanalizācijas sistēmas pārbūve, lai Katrīnas laukuma un tirdzniecības centra “Rimi” rajons, kā arī Pasta iela un stacijas teritorija, pļavas būtu pasargātas un samazinātu applūšanas risku lielu lietavu laikā.
Trešais bloks – dzīvojamais fonds. Vispirms sniegšu nelielu ieskatu esošajā situācijā. Mūsu novadā ir ap 1200 daudzdzīvokļu māju. Pašvaldībai šajās mājās pieder ap 1400 dzīvokļu. Ir svarīgi, cik profesionāli šīs mājas tiek apsaimniekotas un tehniski uzturētas. Vēl svarīgāk, cik no šīm mājām ir renovētas. Situācija novadā nav viendabīga, gluži otrādi – tā ir ļoti atšķirīga. Ir ļoti labi piemēri, teiksim Pūres ciems, kur lielākoties mājas ir rekonstruētas un energoefektīvas. Un ir arī sliktāki un pavisam bēdīgi piemēri, kur daudzīvokļu ēkām gadiem ilgi nav neviena apsaimniekotāja vai pārvaldnieka. Ko darām šajā jomā? Rīkojam sapulces, tādas 2023. gada laikā tika veiktas visiem Tukuma pilsētas daudzīvokļu māju iedzīvotājiem, kā arī daļā no ciematiem. Stāstām iedzīvotājiem, kā pareizi nostādīt apsaimniekošanas jautājumus, kādas ir iespējas un risinājumi. Tādējādi tiek iekustināts process – Lapmežciemā iedzīvotāji jau ir izvēlējušies profesionālu apsaimniekošanas uzņēmumu, pašlaik diskusijas par šo tēmu notiek un iedzīvotāji arvien aktīvāk izvēlas apsaimniekošanas formu savam īpašumam Engurē, Jaunpilī, Milzkalnē, Smārdē un citviet.
Atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas, mainām saistošos noteikumus – lai palīdzētu iedzīvotājiem energoefektivitātes dokumentācijas izstrādāšanā, jumtu nomaiņā, pagalmu labiekārtošanā, atkritumu konteineru laukumu izveidē. Atbalsta mehānismi tiek padarīti pieejamāki, kā arī palielinātas summas.
Labāka situācija ir Kandavā, kur vēsturiski izveidojusies situācija noteic, ka daļu namu apsaimnieko pašvaldības uzņēmums, bet lielu daļu arī pietiekami profesionāli privātie apsaimniekotāji.
Savukārt Tukuma pilsētā bija izveidojusies īpatnējā apsaimniekošanas situācija, kas iepriekš tika skaidrota ar vēsturisku izcelsmi. Nācās konstatēt, ka tā ne tikai šķiet mazliet dīvaina, bet arī vairs īsti neatbilst mūsdienu likumu normām. Pašvaldība 2010. gadā bija deleģējusi visas apsaimniekošanas tiesības un pienākumus divām privātām firmām. Sāksim ar to, ka paši iedzīvotāji visbiežāk nesaprata, kāpēc par viņu mājokļiem ir atbildīgs tieši konkrētais apsaimniekotājs. Nesaprata arī to, ka apsaimniekotāji ir pilnībā privāti uzņēmumi un pašvaldība nav un nevar būt vainojama darba kvalitātē. Ko mēs esam paveikuši situācijas uzlabošanai? Jau pagājušajā rudenī un ziemā esam Tukumā uzsākuši informatīvo kampaņu – organizētas tikšanās ar namu iedzīvotājiem, izskaidrojot situāciju, stāstot par iedzīvotāju tiesībām pašiem izvēlēties apsaimniekotāju, kuram uzticēties un prasīt atbildību, kontrolēt situācijas attīstību. Varētu teikt, ka šis process ir aizsācies. Otrs būtisks faktors Tukuma situācijas sakārtošanai ir konkurences veicināšana. Arī es pats personīgi esmu aicinājis vairākas apsaimniekošanas kompānijas uzsākt pakalpojumu sniegšanu Tukuma novadā. Prieks, ka viena jau ir atsaukusies, cerams, ka nākotnē būs vēl! Tikai radot veselīgu konkurenci esošajām kompānijām, var attīstīt šo apsaimniekošanas pakalpojumu tirgu iedzīvotājiem labvēlīgā virzienā.
Rezumējot – daudzu māju iedzīvotāji, saņemot informāciju par iespējām, ir lēmuši par būtisku dzīves apstākļu uzlabošanu. Tukumā vien vairāk nekā divdesmit māju iedzīvotāji ir lēmuši par sava īpašuma pārvaldīšanas formas maiņu un paši izvēlējušies apsaimniekošanas uzņēmumu savam īpašumam, daudzi uzreiz arī sastādījuši plānus par sava īpašuma sakārtošanai nepieciešamajiem darbiem, vai arī lēmuši par ēkas rekonstrukcijas procesa uzsākšanu. Būtiskākais, ka ir mainījies un joprojām mainās domāšanas veids, ka par saviem īpašumiem ir jāpieņem lēmumi pašiem iedzīvotājiem, pašvaldība var tikai palīdzēt.
Ceturtā lieta, kas jāskar, ja runājam par divarpus gados paveikto komunālajā un saimnieciskajā sektorā, – pašvaldībai piederošie mājokļu īpašumi. To ir daudz – vairāk nekā tūkstotis dzīvokļu. Pārāk daudz, jo administratīvā un finanšu resursa tēriņi, ko prasa šo īpašumu apsaimniekošana, ir daudz par lielu. Tāpēc ir izveidots plāns – pašvaldības tiešo uzdevumu pildīšanai nevajadzīgos mājokļus pārdot iedzīvotājiem. Nav tik viegli izvērtēt, kuri dzīvokļi ir pārdodami, bet kuriem jāpaliek pašvaldības bilancē. Jāskatās katra konkrētā situācija, dažviet pašvaldībai pieder visi dzīvokļi konkrētā namā, citur pieder lielākā daļa dzīvokļu, bet vēl citviet – tikai viens, divi dzīvokļi. Ir jāiedziļinās un jāizvēlas pareizākā rīcība. Skaidri saprotams, ka ēka, kurai būs viens īpašnieks, attīstīsies ātrāk un labāk nekā kopīpašums.
Sakiet, lūdzu, kādas, jūsuprāt, ir būtiskākās pēdējo 2 gadu veiktās izmaiņas pašvaldības finanšu pārvaldībā?
Pirmais un galvenais rādītājs finanšu sektorā ir veids, kā mēs plānojam un sadalām finanšu resursus. Uzsākot darbu 2021. gadā, rudenī ķērāmies klāt pie 2022. gada budžeta plānošanas. Atgādināšu, tas notika uzreiz pēc iepriekšējo četru novadu apvienošanas. Pirmā prioritāte bija, lai tiktu ievērots nepārtrauktības princips un “dzīve turpinātos” visos iepriekšējos četros novados. Precīzāk, lai šīs apvienošanās negatīvā ietekme tiktu sajusta pēc iespējas mazāk, vienkāršāk sakot, lai nevienam nekas netiktu nepelnīti atņemts. Šķiet, ka tas izdevās sekmīgi. Lai gan, protams, bija arī pietiekami daudz spekulāciju un emocionālu izpausmju par šo tēmu, tas ir neizbēgami lielu administratīvu pārmaiņu sākumposmā.
Savukārt pēc gada, pirms uzsākām veidot 2023. gada budžetu, mēs kopā ar vadības komandu bijām jau izdarījuši lielu darbu pašvaldības personāla vērtēšanā un optimālu izmaiņu ieviešanā. Konkrētos skaitļos – pēdējo divu gadu laikā esam samazinājuši pašvaldības darbinieku skaitu par 7–8 procentiem. Šī optimizācija jeb ietaupījums ļāva uzlabot motivācijas sistēmu. Personāla vērtēšanas politikai ir jāiet roku rokā ar atalgojuma noteikšanas politiku, kas tajā brīdī mainījās arī visas valsts mērogā. Pirms tam daudzās pozīcijās darbinieku atalgojums vairs nebija konkurētspējīgs. Tas izpaudās nespējā piesaistīt profesionālus un strādāt gribošus speciālistus, kas savukārt atsaucās gan uz mūsu novada attīstības projektiem, gan iedzīvotāju apkalpošanas līmeni. Prieks, ka, veidojot 2023. gada budžetu, izdevās atalgojumu palielināt par 18 procentiem.
Rezumējot, arī šajā jomā mēs ieviesām izmaiņas vieni no pirmajiem valstī, savu veikumu jau pagājušajā gadā esam prezentējuši Pašvaldību savienībā, un prieks, ka tagad daudzi novadi pārņem mūsu pieredzi un mācās no mums!
Un tad – par pavisam jauno, 2024. gada budžetu. Es to sauktu par pārdomātu un pamatotu metodiku, kuras izveidē akcents tika likts uz tā saukto caurspīdīgumu. Izvirzījām mērķi, lai ne tikai katrs pašvaldības darbinieks, bet arī katrs ieinteresētais iedzīvotājs varētu viegli gūt priekšstatu par novada finanšu plūsmas piesaisti konkrētām teritorijām. Tautas valodā sakot, lai visi saprastu, no kurienes novadā rodas nauda, un kā šie līdzekļi tiek sadalīti pa teritorijām – gan ikdienas funkciju nodrošināšanai, gan iecerētajiem attīstības projektiem. Jaunizveidotajā finanšu plānošanas metodikā ir noteikti konkrēti kritēriji, vienoti principi, un izveidota formula, kas tieši atspoguļo reālo situāciju. Šeit tiek ņemti vērā neapstrīdami principi: pagastu un apdzīvotu vietu (nevis pārvalžu) teritorijas, to ieņēmumi no nekustamā īpašuma un ienākuma nodokļa, uzņēmējdarbības attīstības rādītāji, pašvaldības iestāžu skaits konkrētajā vietā, pašvaldības uzturamo īpašumu un infrastruktūras apjoms, iedzīvotāju sastāvs un citi tamlīdzīgi rādītāji. Šim skaidri saprotamajam jauninājumam noteikti jāsamazina emocionālo un, visbiežāk, nepamatoto diskusiju apjoms par netaisnīgu līdzekļu sadali dažādās Tukuma novada teritorijās.
Šo principu, ko pielietojām 2024. gada budžeta plānošanā, esam tikšanās laikā prezentējuši kaimiņu novadiem. Radītā interese un vēlme uzzināt mūsu jaunizstrādātās metodikas detaļas vieš cerības, ka esam uz pareizā ceļa un arī šajā jomā varēsim lepoties ar veiksmīgu jauninājumu.
Drīzumā sekos sarunas otrā daļa, kurā izpilddirektors sniegs ieskatu jautājumos par sociālo pakalpojumu sfēru, kultūras un sporta jomu un uzņēmējdarbību.