Pārdomu un ne vienas vien diskusijas pilns bijis ceļš līdz pašvaldības deputātu pieņemtajam lēmumam par atbalstu projektam “Brīvības laukuma un tam piegulošās teritorijas labiekārtojuma pārbūve Tukumā”. Šī gada 25. maija domes sēdē deputāti vienbalsīgi projektu atbalstīja un lēma to iesniegt Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas pasākumā “Publiskās ārtelpas attīstība”.
Projekta “Brīvības laukuma un tam piegulošās teritorijas labiekārtojuma pārbūve Tukumā” ietvaros plānots realizēt SIA “Mark arhitekti” 2019. gadā izstrādāto būvprojektu, veicot Brīvības laukuma pārbūvi, saglabājot laukuma pilsētvides nozīmi – galvenais pilsētas laukums ar daudzfunkcionālu nozīmi.
Brīvības laukuma un tam piegulošās teritorijas labiekārtojuma pārbūves projekts apspriests Tukuma novada domes Tautsaimniecības un teritoriālās attīstības komitejas sēdē, Finanšu komitejas sēdē, domes sēdē un arī divos forumos, uz kuriem tika aicināti gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Viedokļi un argumenti par labu laukuma pārbūvei vai pret to bijuši dažādi, tomēr, uzklausot speciālistu viedokli, viennozīmīgi visi fakti liecināja, ka atlikt šo jautājumu nedrīkst, un tas atspoguļojās arī deputātu balsojumā.
Risinājumu esošo komunikāciju sakārtošanai nāktos rast arī bez projekta realizācijas
Lai gan šobrīd vēl nav zināms, vai projekts tiks atbalstīts un vai tam tiks piešķirts fonda finansējums, ir zināms, ka, arī nerealizējot projektu, jebkurā gadījumā pašvaldībai nāktos rast risinājumu laukuma teritorijā esošo komunikāciju sakārtošanai, strūklakas, pie tās esošās atbalsta sienas u.c. elementu atjaunošanai, kas laika gaitā ir nokalpojuši.
SIA “Tukuma ūdens” inženiere Zanda Valaine Tukuma novada domes Tautsaimniecības un teritoriālās attīstības komitejas sēdē informēja, ka ūdens apgāde un kanalizācija Brīvības laukumā nestrādā, kā tām pienāktos. Kanalizācijas trase – mūrētu ķieģeļu kolektors 5–7 metru dziļumā, kas nāk no Pils torņa, pēc inženieres teiktā, ir aizaudzis un nedarbojas, kā arī nav zināms, kur paliek kanalizācijas ūdeņi, kas, visticamāk, varētu uzsūkties. Sliktā stāvoklī ir arī ierīkotais lietus ūdens kanalizācijas kolektors (divus metrus liels ķieģeļu tunelis), kas posmā no Katrīnas laukuma, kur kādreiz bijuši dīķi, stiepjas pāri Pils ielai līdz pat Brīvības laukuma ēkai Nr. 17. Ja šis kolektors plīstu, kā līdzīgi bijis Rīgā, tad var gadīties, ka arī šeit automašīnas pazustu bedrēs. Pēc Z. Valaines teiktā, jaunajā projektā komunikācijas ir paredzēts pārbūvēt, ieliekot tās citā vietā, un laukumā plānots izbūvēt lietus ūdens kanalizāciju.
Arī pilsētas strūklaka ir nokalpojusi. Pēc inženieres sacītā, katru gadu, tuvojoties strūklakas atvēršanas svētkiem, tās sagatavošana ūdens palaišanai kļūst arvien sarežģītāka. Visi savienojumi ir veci, un drīz var pienākt brīdis, kad to vairs nevarēs palaist. Kā komitejas sēdē minēja pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, svarīgi būtu domāt arī par siltumtrasi, kas zem laukuma nav ierīkota, elektroapgādi un apgaismojumu.
Komitejā tika diskutēts arī par iespēju laukumā nomainīt tikai komunikācijas, atliekot atpakaļ visu tā, kā tas ir tagad. Šo darbu kopējās izmaksas varētu būt aptuveni 800 000 EUR, tomēr šis lēmuma projekta variants lielu deputātu atbalstu neguva.
Projekts paredz vairāk koku, soliņu un puķu dobju Brīvības laukumā
Brīvības laukums tradicionāli bijusi satikšanās un pulcēšanās vieta. Kā atzina ainavu arhitekte Maija Fogele: “Īstenojot iecerēto projektu, laukums būs sadalīts zonās, no kurām viena zona būs plašāka, lai tajā arī nākotnē varētu pulcēties vairāk cilvēku.”
Īstenojot projekta ieceri, tāpat tiks saglabāta zaļā zona, puķu un košumkrūmu stādījumi, visi lielie koki pie policijas un savvaļas bumbiere, kuru neskar laukuma pārbūves robežas. Savukārt divas no trim lielajām eglēm, kas atrodas pārbūves teritorijā, tiks pārstādītas, bet trešo egli gan saglabāt neizdosies, jo koks jau tagad iet postā. Pārstādītās egles gan nepildīs centrālās egles funkcijas, jo diženas egles izmērus, kādos esam ieraduši redzēt svētku egles, tās nekad nesasniegs. Šīs egles ir kalsnas, smalkiem zariem, kas nespēj noturēt rotājumus, vienu gadu jau tas tika mēģināts, bet diemžēl – neveiksmīgi.
Pārstādītas tiks arī divas no jauna stādītās Holandes liepas, bet desmit te esošās galotņotās liepas, no kurām divas jau tūlīt būs beigtas, tiks nozāģētas. Lai aizsegtu transformatora ēku, arī pie Pils torņa tiks iestādīti trīs koki. Savukārt zonā pie Dzimtsarakstu nodaļas pavisam tiks iestādīti 18 jauni koki – piecas sudraba liepas, septiņi Zviedrijas pīlādži un sešas Māka ievas. Tiks stādīti vidēja izmēra koki, un pie tiem paredzēts ierīkot soliņus (zviļņus). Kad koki paaugsies, tie veidos ēnu, par kuras neesamību bieži nācies dzirdēt pārmetumus. Soliņu atpūtai laukumā būs daudz vairāk nekā šobrīd – tie tiks ierīkoti arī pie bērnu rotaļu laukuma un puķu dobēm.
Puķu dobes tiks ierīkotas visas vienuviet – skvērā pie Sēnītes, līdzās jau esošajām dobēm. Te būs četras dobes ar dažādām ziemciešu grupām, dekoratīvajiem krūmiem un rozēm. Šajā vietā dobes arī mazāk tiks izmīdītas pasākumu laikā, kā tas notiek šobrīd centrālajā laukumā. Skvēriņā pie Sēnītes arī tiks ierīkots ar sēdvietām norobežots rotaļu laukums, kur esošie koki nodrošinās paēnu.
Brīvības laukumā tiks ieklāts divu veidu segums. Gājēju zonā būs divu krāsu betona bruģakmens, bet pārējā zonā izturīgu granīta plākšņu segums. Tā kā laukums ir sasaistīts ar reljefu, divās tā pusēs – virzienā pie Pils ielas un pie Dzimtsarakstu nodaļas – būs daži pakāpieni. Pārējā laukuma daļā pamatne būs vienā līmenī ar esošajām gājēju zonām, un tas visiem būs ērti pieejams.
Gājēju drošībai tiks pārveidota iebrauktuve pie policijas ēkas, kur turpmāk varēs piebraukt tikai no Pils ielas puses, ne vairs gar esošo atbalsta sienu, kā tas ir tagad.
Strūklaka laukumā būs arī pēc projekta realizācijas. Tās atrašanās vieta gan tiks mainīta – nedaudz nostāk no soliņiem, lai ūdens šļakatas netraucētu atpūtu. Savukārt tiem, kuri karstā laikā vēlēsies atvēsināsies, šāda iespēja būs, jo strūklakai varēs gan pieiet tuvu klāt, gan pat iziet cauri, kas varētu ļoti patikt bērniem. Lai gan strūklaka tiks dažādota, tās ierastā ūdens strūklu forma tomēr tiks saglabāta un dažādota ar gaismām un specefektiem.
Kopējās attiecināmās projekta izmaksas plānotas aptuveni 1 731 863,00 EUR no kurām: Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma maksimālā atbalsta intensitāte ir 800 000,00 EUR; pašvaldības līdzfinansējums veido 54 % jeb 931 863,00 EUR.
Attēli: Brīvības laukuma vizualizācija (gala rezultāts var atšķirties, jo attēls ir modelēts datorprogrammā)