Senāta Administratīvo lietu departaments 17.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums atcelt Tukuma novada domes un Engures novada domes lēmumus par akceptu Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanai.
Izskatāmajā lietā trešā persona SIA "SKY PORT" (iepriekšējais nosaukums – SIA "TUKUMS AIRPORT") veica ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru lidostas "Jurmala Airport" darbības paplašināšanai. Ar paredzēto darbību plānots pāriet no lidostas darbības tikai diennakts gaišajā laikā uz darbību, kas ļauj nodrošināt regulārus kravu un pasažieru pārvadājumu reisus un pakalpojumus. Birojs vērtēja trīs lidostas paplašināšanas alternatīvas un par pieļaujamu atzina pirmo alternatīvu – lidojumu skaita palielināšanu līdz 2200 lidojumiem gadā. Engures novada dome un Tukuma novada dome šo paredzētās darbības alternatīvu akceptēja.
Konkrētajā gadījumā paredzētā darbība pārsniedz Engures novada administratīvās teritorijas robežas un skar arī Tukuma novada teritoriju, kuru šķērso lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās koridors. Senāts, vērtējot pieteicēju kasācijas sūdzības argumentu, ka galīgais lēmums par darbības akceptu bija jāpieņem Ministru kabinetam, atzina, ka Engures novada domes un Tukuma novada domes autonomā kompetencē ir lemt par paredzēto darbību attiecībā uz savu administratīvo teritoriju. Un tikai gadījumā, ja tās pašvaldības, kuru teritoriju skar paredzētā darbība, nebūtu vienojušās par paredzēto darbību (pieņemot atšķirīgus risinājumus vai atsakoties akceptēt paredzēto darbību) vai arī būtu liels skarto pašvaldību skaits un tāpēc efektīvāka jautājuma izlemšana būtu vienā lēmējinstitūcijā, galīgais lēmums būtu jāpieņem Ministru kabinetam.
Senāts nesaskatīja, ka izskatāmajā gadījumā būtu pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības novērtējuma procesā un ka lidostas paplašināšanas projekts būtu mākslīgi sadalīts vairākās darbībās, kas būtu liedzis pienācīgi novērtēt paredzētās darbības kopējo ietekmi. Proti, lai arī lidostas paplašināšanās notikusi vairākos posmos un lidostas attīstība risināta tādējādi, ka sākotnēji notikusi infrastruktūras izbūve un tikai pēc tam novērtēta faktiski jau veikto izmaiņu ietekme uz vidi, iepriekš veikto būvdarbu un infrastruktūras uzlabošanas darbu galarezultāta lietošanas un ekspluatācijas ietekme ir kompleksi vērtēta kopsakarā ar iecerēto izbūves mērķi – lidostas darbības paplašināšanu, šādā veidā arī nodrošinot sabiedrības līdzdalības tiesības.
Senāts arī norādīja, ka paredzētā darbība noteiktos apstākļos var būtiski ietekmēt tās ietekmes zonā esošu nekustamo īpašumu vērtību vai pat padarīt īpašumus nelikvīdus (piemēram, nepārdodamus), tādējādi aizskarot Latvijas Republikas Satversmes 105.panta aizsargātās tiesības uz īpašumu. Savukārt tas, vai pastāv tieša cēloņsakarība starp paredzētās darbības radīto ietekmi un nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu un vai paredzētajai darbībai ir būtiska ietekme uz nekustamā īpašuma vērtību, ir jāpamato personai, kas uz to atsaucas, un tas ir vērtējams kopsakarā ar paredzētās darbības veidu, saturu, apjomu un citiem apstākļiem, kas pārbaudāmi novērtējuma procedūrā.
Informāciju sagatavoja:
Baiba Kataja
Augstākās tiesas preses sekretāre