56 brīvprātīgo vārdus no Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem un citiem avotiem izzināja un sarakstu sagatavoja Tukuma muzeja pētniece Dr. h. c. Inta Dišlere: "1919. gadā cīņās pret lieliniekiem bojā gājušo skaits ir tiešām liels. Daļa no kritušajiem bija apbedīti Tukuma Kalna kapu dienvidu galā, bet šī atdusas vieta tika izpostīta ap 1950. gadu grants rakšanas darbu rezultātā. Līdz šim trūka datu par landesvēra brīvprātīgo ieguldījumu Latvijas Neatkarības karā, tostarp par kaujām Tukuma un apkārtnes atbrīvošanā. Plašāka informācija par 1919. gada vēstures notikumiem pieejama izstādē "Par Dzimteni un Latviju. 1918-1920", kas skatāma Durbes pilī Tukumā."
Landesvēra brīvprātīgo piemiņas plāksnes tapušas projekta „Piemiņas plāksnes par Tukuma novadu kritušajiem un mirušajiem Baltijas landesvēra brīvprātīgajiem 1919. gadā” ietvaros, kura iniciatore ir Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola. Māksliniecisko risinājumu sagatavoja Tukuma Mākslas muzeja vadītāja Inese Klestrova. Tehnisko dokumentācija izstrādāja būvinženieris Uldis Priednieks. Projektu koordinēja Tukuma novada Domes ainavu arhitekte Maija Fogele. Piemiņas plāksnes izgatavoja IK "Zutis+" Armanda Kalugas vadībā. Plāksnes atradīsies Kārļa Zemdegas pieminekļa "Strēlnieks" pakājē. Visu 56 kritušo un mirušo personu vārdi un uzvārdi uz tām iegravēti oriģinālvalodā, lai tos spētu atpazīt ikviens.
Piemiņas plāksnes tapa ar Tukuma novada Domes un 29 identificētu ziedotāju atbalstu, kā arī ziedojumiem, kas veikti Durbes pils ziedojumu kastītē. Pavisam saziedoti vairāk nekā 4000 EIRO, vairums ziedotāju ir no Vācijas tostarp arī Vācbaltu biedrība Vācijā un Apvienotie Kurzemes fondi. Lielākais ziedotājs ir Matiass fon der Reke, kura dzimta saistīta ar Jaunpils, Šlokenbekas un Durbes muižām.
Tukuma muzejs un Tukuma novada Dome pateicas visiem ziedotājiem Vācijā un arī Latvijā, tostarp Laurim Rasnačam, Arvīdam Driķim, Ilzei Strautmanei un viņas ģimenei!
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Ozola
Tukuma muzeja Komunikāciju nodaļas vadītāja