Ņemot vērā 7. augusta negaisa sekas, kas radīja būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un pārstrādei, kā arī nepieciešamību iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, Zemkopības ministrijā (ZM) nolemts nekavējoši izsludināt projektu iesniegšanu pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu ražošanas ēku un būvju atjaunošanai.
Projektu iesniegumus pretendenti var sniegt līdz 2023. gada 1. decembrim un pēc projektu iesniegšanas Lauku atbalsta dienests (LAD) veiks tūlītēju projektu izvērtēšanu un atbalsta piešķiršanu. Projektu ietvaros ir attiecināmi izdevumi par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku vai būvju atjaunošanu vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi.
Lai saņemtu atbalstu, pretendentam ir jāiesniedz pamatojoša informācija, kas pierāda meteoapstākļu postījumus 7. augustā. Tā kā šis investīciju atbalsts ir par vētras radītajiem postījumiem, tad projekta ietvaros netiks prasīts nodrošināt ieguldījums saimnieciskās darbības rādītājos un mērķos. Uz šo finansējumu var pretendēt tādi atbalsta pretendenti, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kam ir bijuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes. Pasākumam tiek paredzētais finansējums ir trīs miljoni eiro, bet, ja rezervētais finansējums pārsniegs 80% no pieejamā finansējuma, pieteikumiem piemēros proporcionālu samazinājumu.
Papildus atbalstot lauksaimniekus, Eiropas Komisijas ārkārtas finansējums ES lauksaimniekiem tika piešķirts ar 2023. gada 14. jūlija regulējumu par ES ārkārtas atbalstu lauksaimniecības nozarēm ekonomisko un klimatisko apstākļiem dēļ. Latvijai piešķirtais ES ārkārtas atbalsts ir 6,8 miljoni eiro ar iespēju piešķirt papildu valsts atbalstu, kas nepārsniedz 200 % no piešķirtās summas. ZM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā aicinās valdību piešķirt valsts līdzfinansējumu 200% apmērā – informatīvo ziņojumu plānots tuvākajā laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi dalībvalstīm jānosaka pašām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā lauksaimniekiem radušos ekonomiskos zaudējumus. Atbalsts jāpiešķir tā, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi. Lai novērstu pārkompensācijas risku, atbalsta piešķiršanā dalībvalstīm jāņem vērā citi valsts vai ES atbalsti, kas piešķirti šo ekonomisko zaudējumu novēršanai. Ārkārtas atbalsts ir jāizmaksā līdz 2024. gada 31. janvārim.
Informatīvajā ziņojumā “Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai” valdība tiks informēta par kritisko situāciju, kāda izveidojusies lauksaimniecības nozarē saistībā ar vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopumu – ražošanai svarīgo resursu un izejvielu augstās cenas vienlaikus ar produktu (piena, liellopu gaļas un graudaugu) iepirkuma cenu samazināšanos, 2023. gada pavasara sausuma un salnu, kā arī krusas ietekmē prognozēto ražas samazinājumu, kas apdraud lauksaimniecības produktu ražošanas nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju un tālāku pastāvēšanu.
ZM atgādina, ka pēc 7. augusta katastrofālajiem negaisiem, kad daudzviet lauku apvidiem pāri brāzās vēji ar viesuļvētras spēku, lielgraudu krusu un spēcīgām lietusgāzēm, iznīcinot nenokultos sējumus un nodarot citus postījumus, lauksaimnieki līdz šodienai (25. augustam) var ziņot par cietušajām platībām un citiem konstatētajiem zaudējumiem LAD, iesūtīt attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros.
ZM uzsver, ka lauksaimniekiem ir būtiski apdrošināt sējumus, kam jau kopš 2014. gada ir pieejams atbalsts. Apdrošināšanas polišu iegādes daļējai segšanai 2023. gadā ir pieejams finansējums 8,7 miljonu eiro apmērā. Atbalsta saņemšanai par apdrošināšanas polisēm šogad saņemti 2266 iesniegumi (1150 iesniegumi par sējumu un stādījumu apdrošināšanas polisēm un 1116 iesniegumi par dzīvnieku apdrošināšanas polisēm), kopumā apdrošinot 345,5 tūkstošus ha, 217,4 tūkstošus lauksaimniecības dzīvnieku un 3 miljonus putnu. Pēc provizoriskiem datiem apdrošināšanas ņēmēju skaits ir saglabājies iepriekšējo trīs gadu līmenī. Pagaidām pieprasītais finansējums pārsniedz plānoto finansējumu par 25%. Tas nozīmē, ka šajā pasākumā LAD, izmaksājot atbalstu pretendentiem, būs jāpiemēro finansējumam proporcionālais samazinājums. Lauksaimniekiem ir iespēja apdrošināt sējumus, stādījumus un lauksaimniecības dzīvniekus pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, infekcijas slimībām un uguns risku. Apdrošināšanas polises iegādei ir paredzēts atbalsts, daļēji sedzot samaksāto apdrošināšanas prēmiju. Atbalsta intensitāte ir 50% no apdrošināšanas prēmijas attiecināmajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro par vienu ha vai liellopu vienību. Ja ziemāju kultūra ir gājusi bojā un attiecīgajā platībā pavasarī ir iesēta vasarāju kultūra, tad atbalsta slieksnis ir ne vairāk kā 65 eiro par vienu ha.