25. aprīlī Tukuma novada pašvaldības konferenču zālē notika otrā daļa forumam par Tukuma vēsturiskā centra attīstību, uz kuru bija aicināti Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes dalībnieki un ikviens Tukuma pilsētas un novada iedzīvotājs.
Forumu atklāja pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, kurš klātesošajiem pastāstīja par vecpilsētas attīstības aktualitātēm, plānotajiem projektiem un veicamajiem darbiem Tukuma pilsētā. Pašvaldības arhitekte Sabīne Strazdiņa dalījās informācijā par Tukuma vēsturiskā centra rašanos, tā robežām un tajā esošo apbūvi.
Prezentāciju turpināja pašvaldības arhitekts Jānis Jefremovs, iepazīstinot klātesošos ar vēsturiskā centra arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātiem un parādot piemērus, kuros redzams, kā, gadiem ejot, vecpilsētā vēsturiskais materiāls pakāpeniski izzūd. Šo tendenci īpaši pastiprina neatbilstoša materiāla izvēle logu un durvju nomaiņai vecpilsētas ēkām. Arhitekts uzsvēra, ka pašvaldībai ir saistošie noteikumi (saistošie noteikumi Nr. 18 “Par pašvaldības līdzfinansējumu vēsturisku ēku fasāžu atjaunošanai, vēsturisku būvgaldniecības un metālkalumu izstrādājumu restaurācijai Tukuma novadā”), kas noteic kārtību, kādā iedzīvotāji var saņemt līdzfinansējumu vēsturisko ēku fasāžu atjaunošanai, tostarp arī logu, palodžu, durvju, balkonu un citu elementu pārbūvei vai nomaiņai, tādējādi mudinot iedzīvotājus saglabāt ēku vēsturisko izskatu. Savā prezentācijā arhitekts ieskicēja arī Tukuma pilsētas Kultūras nama attīstības vīziju, tā potenciālu un funkcionalitāti vecpilsētas kontekstā.
Kā nākamā runātāja uzstājās SIA “Tukuma ūdens” inženiere Zanda Valaine, kura iepazīstināja ar SIA “D–O” izstrādāto lietus kanalizācijas un applūšanas izpēti Tukuma centrā, modelēšanas rezultātiem dažādos lietusgāžu scenārijos un iespējamiem risinājumiem problēmsituāciju novēršanai. Kā daudziem zināms, lielākās problēmzonas pilsētā ir pie Tukuma dzelzceļa stacijas “Tukums I” un pie tirdzniecības centra “Rimi” Pasta ielā. Lietus kanalizācijas un applūšanas izpētes rezultātā secināts, ka situāciju varētu uzlabot, ja modelī nomainītu kolektoru diametrus, taču pilnībā no applūšanas tas neglābtu un applūšanas risks joprojām pastāvētu. Būtu nepieciešams ierīkot papildu gūlijas un jāvērtē iespēja dalīt lietusūdeņus, piemēram, novirzot tos uz zaļajām zonām, veidojot lietusdārzus vai citus ilgtspējīgus risinājumus atkarībā no teritorijas.
Turpinājumā Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārcis Zeiferts dalījās savās zināšanās par vēsturisko Fīrekera gāti Brīvības laukumā un prezentēja, kā to varētu attīstīt mūsdienās.
Foruma izskaņā ar prezentāciju par izstrādāto Brīvības laukuma rekonstrukcijas projektu uzstājās SIA “Landshape” arhitekts Ģirts Runis. Šī tēma foruma dalībniekos raisīja visplašākās diskusijas.No iedzīvotāju puses izskanēja jautājumi par vides pieejamību jaunajam laukumam, par soliņu un dažādu apstādījumu un koku nepieciešamību laukuma apēnojumam, par laukuma virsmas seguma materiālu, par satiksmes organizāciju un automašīnu stāvvietām pie Brīvības laukuma u.c.
Diskusijām noslēdzoties, pašvaldības izpilddirektors informēja, ka forumā izskanējušie viedokļi un ieteikumi par Brīvības laukuma rekonstrukcijas projektu tiks apkopoti un domes deputāti lems par projekta īstenošanas tālāko gaitu.