Šodien, 17.oktobrī, Tukuma novada domē notika pieredzes apmaiņas pasākums ar veiksmes stāstu par Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Tukuma novadā.
Pasākumu atklāja biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala, pasakot paldies dalībniekiem, kas ieradušies, arī VUGD organizācijai un visiem, kas iesaistījušies un palīdzējuši ar atbalstu Ukrainas kara bēgļiem.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa savā uzrunā informēja klātesošos par Tukuma novada pašvaldības pieredzi uzņemot bēgļus: “Šie cilvēki atbrauca no salīdzinoši lielām pilsētām, līdz ar to Tukuma novada mērogi liekas ļoti mazi. Arī darba iespējas meklējot, pilsēta liekas pievilcīgāka dzīvošanas un integrēšanās vieta. Tomēr ir arī veiksmes piemēri, arī Tukuma novada pagastos ir iedzīvojušies kara bēgļi, iemācījušies latviešu valodu, iemācījušies arodu un ir veiksmīgi integrējušies vietējā sabiedrībā.
Tukuma novadā ir izveidojusies Ukrainas kara bēgļu kopiena, kurai pašvaldība ir atvēlējusi telpas Tukuma pilsētā, kur pulcēties, saņemt palīdzību. Tukuma novadam Ukrainā ir sadraudzības pilsēta Izjuma, no kuras arī ir Ukraiņu kopienas pārstāve, kura ir kuratore starp pašvaldību un kopienu, bet protams, jebkuram bēglim no Ukrainas pašvaldības durvis ir atvērtas.
Pašvaldība, diezgan ātri noreaģējot uz esošo situāciju, ziedojusi vairākus transporta līdzekļus ar ļoti daudz noderīgām lietām ieskaitot medicīnas aprīkojumu, sadzīves priekšmetus un lietas, kas ir atbalsts kara vajadzībām, kā piemēram, akumulatori, degviela u.c.”.
Sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve pastāstīja, ka palīdzību sniedz no 2022.gada februāra, kad novadā ieradās pirmās ģimenes. Reaģējot uz šo situāciju, iesaistījās viss novads, gan pašvaldības iestādes, gan iedzīvotāji privāti. Pirmais, kas bija jāsaprot, kā komunicēt ar iedzīvotājiem, jo bija tādi, kas runāja tikai Ukraiņu valodā. Brīdī, kad nebija atvērti konti, ar pašvaldības atbalstu, palīdzību varēja saņemt skaidrā naudā. Dienas aprūpes centros tiek sniegti psiholoģiskais atbalsts, smilšu spēles terapija un daudzi citi pakalpojumi. Šobrīd Tukuma novadā sociālo palīdzību saņem 52 Ukrainas civiliedzīvotāju mājsaimniecības. Bet šobrīd jau cilvēki brauc diezgan mērķēti – viņi zina uz kurieni brauc, daudzi jau ir sarunājuši darba vietas, situācija uzlabojas. Protams ir arī izaicinājumi, bet testējam un domājam kā pielāgoties situācijai.
Pieredzē arī dalījās Tukuma 3.pamatskolas direktore Zane Selivanoviča, kuras skolā mācās lielāka daļa Tukuma novada Ukraiņu kara bēgļu bērni. Direktore uzsvēra, ka viņu galvenais uzdevums, lai bērni jūtas labi, ir adaptējušies, saprot un runā latviešu valodu un dara visu lai tā arī notiktu.
Anna Berezhna, kas ir Ukrainas kopienas koordinatore, pastāstīja, ka pašlaik kopiena palīdzību sniedz 200 Tukuma novadā dzīvojošām personām. Ukrainas atbalsta centrā notiek atbalsta sniegšana patvēruma meklētājiem, tur arī nodarbojas ar Ukraiņu kultūras pasākumu organizēšanu, kā arī integrāciju vietējā kopienā. Centrs ar pašvaldības atbalstu, apkopo humāno palīdzību Izjumas atbalstam. Paldies tika izteikts biedrībai “Gribu palīdzēt bēgļiem” par iespēju saņemt datorus un citu tehniku, Judītei Dobelei, kas ir brīvprātīgā darbā ar patvēruma meklētājiem no Ukrainas un Tukuma pašvaldībai, kas ir piešķīrusi plašas telpas Ukrainas kopienas atbalstam.
Judīte Dobele uzsvēra, ka 601 dienas laikā, kopš kara sākuma, ir paspēts izdarīt milzīgs darbs, lai būtu iespējams uzņemt un integrēt Ukrainas patvēruma meklētājus: “Sākumā daudz kas ir bija stihiski, impulsīvi, intuitīvi, bet pieredze ir uzkrājusies un strādājam jau plānveidīgi. Bet karš turpinās, tāpēc ir jāstrādā un jāpielāgojas esošai situācijai. Pirmajā kara periodā mums bija augsts empātijas līmenis, sistēma nebija kā tāda, bet bija liela vēlme palīdzēt. Kara sākuma periodā cilvēki domāja, ka karš drīz beigsies, bet septembrī sāka braukt klāt cilvēki un viņi saprata, ka ir jāpaliek un tas būs ilgstoši. Tad sākās iekļaušanas periods, integrācija periods. Sākām strādāt pie iekļaušanas pasākumiem. Sākām ar pašvaldību strādāt pie tā, ka ir vajadzīgs atbalsta centrs, kas tika arī atvēlēts. Tas ir gan praktiskās palīdzības centrs, gan koordinācijas centrs. Vasaras periodā bija interešu izglītības un apmācības pasākumi. Aktivitātes ir daudz un tas ir pateicoties SIF finansējums, kurā ir iekļautas astoņas aktivitātes, kuras arī izmantojam”.
Pasākums turpinājās ar viesu pieredzes stāstiem par Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijas jautājumiem un aktīvām diskusijām. Pēc diskusijām, sanāksmes dalībnieki devās apskatīt Tukuma Ukraiņu centru.