8. decembrī 15.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisinājās UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra jauno nomināciju atklāšanas pasākums. Tas pulcēja Latvijas atmiņas institūciju pārstāvjus un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības partnerus.
Pasākumā sertifikātus par iekļaušanu UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā saņēma Tukuma muzejs un Jēkabpils vēstures muzejs par papildinājumiem nominācijai „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka par nomināciju „Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gs.”; Latvijas Nacionālā bibliotēka par nomināciju „Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija (18. – 19. gs.)”, kā arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts par nomināciju „Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija (1926–1947)”.
Sertifikātus pasniedza UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidente kultūras ministre Dace Melbārde kopā ar UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālās komitejas priekšsēdētāju Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku.
Par reģistrā iekļautajām bērza tāss vēstulēm
Tukuma muzeja krājumā esošo Lieldienu apsveikuma kartiņu uz bērza tāss darinājusi Auguste Emīlija Jākobsone 1941. gada 31. martā, esot izsūtījumā Krasnojarskas apgabala Ņižņijingašas rajona Zavodovkas ķīmiskās mežsaimniecības Novostroikas nometnē. To sūtījusi savām meitām Ilgai un Ausmai. Auguste Emīlija Jēkabsone (7.12.1898. - 29.03.1988.) un viņas meitas Ilga (30.09.1937.) un Ausma (16.05.1930. - 1.12.2012.) deportētas uz Krasnojarskas apgabalu 1941. gada 14. jūnijā no Tukuma apriņķa Slampes pagasta „Jaunzemjiem”. Augustes vecākā meita Velta (4.04.1924 - 14.01.1977) pēc 18 gadu sasniegšanas pārsūtīta uz Vladivostoku. Auguste Jēkabsone Latvijā atgriezās 1956. gadā, kad piedzimis viņas mazdēls Ilmārs Zieiņš. Apsveikumu kartiņa glabājusies pie Ilmāra Ziediņa mammas Ausmas Ziediņas (Jēkabsones), bet pēc viņas nāves – pie Ilmāra Ziediņa.
Savukārt Jēkabpils vēstures muzeja bērza tāss vēstule ir Ata Brālīša apsveikums Līgo svētkos, kas sūtīta no Omskas apgabala Nazivajevkas rajona Dzidrai Eidukai Jēkabpilī 20. gadsimta 50. gados.
Par UNESCO
UNESCO programma „Pasaules atmiņa” dibināta 1992. gadā ar mērķi saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē neatkarīgi no konkrētā dokumenta izcelsmes vietas. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas atmiņas institūcijām 2009. gadā izveidoja programmas Latvijas nacionālo reģistru, kura mērķis ir veicināt Latvijas nozīmīgākā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski. Nomināciju iesniegšana notiek reizi četros gados.
Līdz šim UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautas šādas nominācijas: „Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita. 1936.-1940.”, „Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894-1929)”, „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, „Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944.gada 17.marts”, “Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924.-1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā kopš 2001. gada atrodama Latvijas nominācija “Dainu skapis”, un 2009. gadā Baltijas valstu kopīgi sagatavotā nominācija „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.
Plašāk par UNESCO programmu „Pasaules atmiņa” un tās Latvijas nacionālo reģistru: www.atmina.unesco.lv.
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Ozola
Tukuma muzeja
Komunikāciju nodaļas vadītāja
Tālr.: (+371) 20 24 70 01
E-pasts: pr@tukumamuzejs.lv