Lai gan esmu sava radošā ceļa sākumā, es vēlos ar jums dalīties. Zinu, ka katrs no mums redz pasauli savādāk, taču priecāšos, ja pasaule manām acīm jūs neatstās vienaldzīgus.
Vēlēšanās fotogrāfēt man radās pirms 23 gadiem, kad 11 mēnešus pavadīju Austrālijā. Apkārtne bija skaista un ļoti atšķirīga no mājās redzētiem skatiem, tāpēc man gribējās to parādīt saviem tuvākajiem. Un tā nu fotogrāfiju kaudzes katru mēnesi ceļoja uz Latviju.
Šodien mans mērķis joprojām ir tas pats- padalīties savos iespaidos ar citiem. Ja es prastu gleznot, es vērotu apkārtni un uzliktu uz audekla vai papīra savus iespaidus par to. Taču gleznot es neprotu, tāpēc manas iztēles rotaļas notiek, izmantojot citus līdzekļus. Man ļoti patīk ceļot, un, braucienos fotogrāfējot, es cenšos notvert sajūtas, ko rada redzētais.
Sena paruna saka, ka tad, kad skolnieks ir gatavs, atnāk skolotājs. Esmu pateicīga liktenim, ka par manu skolotāju kļuva Māris Kundziņš. Skolotāja personība un zināšanas, kurās viņš dāsni dalījās, pavēra jaunus apvāršņus manām iespējām parādīt pasauli, kādu es to redzu vai iztēlojos.
Var jau būt, ka liktenis man jau bērnībā deva zīmes par iespējamām interesēm. Manas bērnības vasaras pagāja jūrmalas ciematos. Kādu vasaru, kad no mūsu mājas aizbrauca vasarnieki no Maskavas, uz žoga stabiņa palika karājamies fotoaparāts. Mana lielā trofeja, kuru nekad netiku izmantojusi!
Manā pirmajā izstādē ir vesels iespaidu virpulis - gan rāms rīts Grieķijas salā, gan pusdienas tveice Sahāras tuksnesī, gan saulriets Indijas okeānā, gan Brazīlijas kūrortpilsētiņas mazo ieliņu valdzinājums, gan Venēcijas kanālmalu skati. Un protams, skaistākā zeme uz pasaules –Latvija. Man tie ir miglaini ziemas rīti, pavasara maigais zaļums, vasaras puķu krāšņums un rudens krāsu simfonija.
Izstādes simbols ir tilts-tas ir tilts no manis pašas , kādu pazīst mani citi un es pati sevi, uz savādāku es. Tās ir mans tilts no fotogrāfijā tvertām sajūtām uz iztēles lidojuma galarezultātu. Tas ir arī tilts pāri rāmai un zināmai ikdienai uz pavisam citu pasauli. Tas ir arī uzdrošināšanās tilts pāri bailēm tikt vērtētai.
Tiksimies otrpus tiltam, kur viss ir mazliet citādāk!
(pasākuma informācija sociālajos tīklos)
Par sevi...
Gunta Frīdenberga (dzimusi Norenberga). Vecums 58 gadi.
Pamatizglītība - ārsts, strādāju privātpraksē par ginekologu, dzemdību speciālistu un psihoterapeitu. Ārstēju cilvēku, pārsvarā sieviešu ķermeņus un garu. Dzimusi, augusi un visu mūžu pavadījusi Tukumā, ar īsākiem un garākiem izbraucieniem ārpus dzimtās pilsētas.
Mans formāts, kurā jūtos labi, ir mazpilsēta. Lielās metropoles mani nomāc, dziļi lauki mazliet garlaiko.
Fotogrāfēšanai nopietnāk pievērsos pēdējos 10 gados, par savu lielāko Skolotāju uzskatu latviešu foto vecmeistaru Māri Kundziņu. Esmu piedalījusies divās Fotoakadēmijas rīkotajās izstādēs Rīgā.
Gunta Frīdenberga