Atnākot pavasarim daudzviet Latvijā tiek dedzināta pērnā zāle, kas nodara būtisku kaitējumu visai dzīvajai radībai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā ne vien izdeg lauki, bet nereti nodeg arī ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas, tādējādi samazinot sugu daudzveidību.
Kūlas ugunsgrēki parasti izceļas vietās, kuras nav sakoptas. Atgādinām, ka pērnās zāles dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus. Nereti, spēlējoties vai apzināti, pērno zāli aizdedzina arī bērni un pusaudži.
VUGD brīdina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu var tikt uzlikts naudas sods fiziskajām personām no 280 līdz 700 euro. Atbilstīgi LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 euro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta 2.daļā un 179.panta 4.daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Kriminālatbildība iestājas, ja, dedzinot kūlu, aizdegusies kāda no ēkām, kā rezultātā radīti lieli zaudējumi vai ugunsgrēkā gājis bojā cilvēks. Krimināllikuma 185. panta 2. daļa paredz, ka par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā, nodarījusi lielu materiālu zaudējumu vai tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve, vai izraisītas citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Tāpat VUGD pārstāvji katru gadu informē Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām, kā rezultātā šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstīgi LAPK 179.panta 1.daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 euro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 euro.
Aicinām nepieļaut kūlas dedzināšanu un ziņot par pārkāpējiem un ugunsgrēkiem, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.
Informācijas avots: www.vugd.gov.lv