Darbību uzsāk Latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene”

8.septembrī Lestenes Brāļu kapos notiks Latviešu karavīru piemiņas biedrības “Lestene” svinīgā atklāšana.

Biedrība dibināta ar mērķi veicināt un attīstīt patriotismu, kalpošanas ideālu sabiedrības interesēs un stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā.

Biedrības svinīgajā atklāšanā uzrunu teiks gan biedrības dibinātāji, gan valsts un pašvaldības amatpersonas, kā arī pēc svētbrīža baznīcā izskanēs vēsturnieka Valda Kuzmina referāts par Lestenes apkārtnes kaujām un to nozīmi. Noslēgumā svinīgu koncertu sniegs Rīgas projektu kora ansamblis.

Karavīru piemiņas biedrības galvenie uzdevumi ir pārraudzīt Lestenes Brāļu kapu kompleksa uzturēšanu, atbalstīt Kurzemes kauju muzeja attīstību, Lestenes baznīcas atjaunošanu, padarot šo kompleksu par vienu no Latvijas neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simboliem, kā arī veicinot diskusijas un vēstures izzināšanu, jo sevišķi par Kurzemes lielkaujām un latviešu leģionāru gaitām pasaules notikumu un Latvijas vēstures griežos.

“Būtiski ir atspēkot mītus un netaisnību, pieminēt šos cilvēkus un stāstīt par īstenību,” pauž jaundibinātās biedrības vadītājs Aivars Sinka. “Latvijas leģionāru loma allaž skatīta piesardzīgi un tikusi pretrunīgi vērtēta – abās pusēs uniformas bija “nepareizajās krāsās”, latvietim nācās iet kaujā pret otru latvieti pie Džūkstes un citos kaujas laukos. Mobilizācija Latvijā no Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas pusēm bija skaidrs kara noziegums pret Latvijas tautu, par ko atlīdzība nav bijusi saņemta. Cīnītāji tika ierauti karā pret savu gribu, kritušo skaits bija milzīgs, puse neatgriezās mājās. Puiši un vīri, saņemti gūstā Kurzemē, līdz pat otrās neatkarības atgūšanai bijusi apspiestā mūsu tautas daļa. Pēc cīņām Kurzemē viņi tika aizvesti uz spaidu darbiem Padomju Savienības gulagu sistēmā. Pat atgriežoties no Sibīrijas gadus vēlāk, dzīvi palikušajiem gūstekņiem bija jāizcieš pazemojumi un represijas. Biedrība rādīs cieņu pret kritušajiem, uzturot kapu kompleksu, vāks ziedojumus baznīcas atjaunošanai, izzinās cilvēkstāstus un papildinās Latvijas vēstures lappuses, izgaismojot tā laika notikumus.”

Nozīmīgi ir tas, ka dibinot biedrību kopā sanākušas septiņas spēcīgas, jau pastāvošas organizācijas, tostarp arī latviešu apvienības ārvalstīs: Daugavas Vanagu Centrālā valde, Latviešu Virsnieku apvienība, Latvijas Ğenerāļu klubs, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Lestenes Evanģēliski Luteriskā Draudze, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība, Valsts aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs”.

“Esmu gandarīts, ka sešas ar karavīru un valsts vēsturi saistītās biedrības kopā ar Lestenes baznīcas draudzi ir apņēmušās uzturēt Lestenes Brāļu kapu kompleksu un ar to saistīto kritušo karavīru piemiņu. Šis ir labs piemērs, ka viena mērķa vārdā mēs varam apvienoties un veikt darbus kopā,” Raimonds Graube, bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

“Mums, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, un līdz ar to latviešu diasporai pasaulē, kopīgi ar Daugavas Vanagu apvienību ir patiesa vēlme un interese piedalīties jaundibinātās latviešu karavīru piemiņas biedrības “Lestene” darbā, ne tikai atbalstot muzeja izveidi Lestenē, bet arī veicinot plašu viedokļu apmaiņu un modernu skaidrojumu Latvijas vēstures būtiski svarīgiem notikumiem,”  Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde.

Vēstures liecību saglabāšanai un patriotiskai audzināšanai!

Biedrības Valdes priekšsēdētājs

Aivars Sinka

aivarssinka@gmail.com