rikojums par covidŅemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus, 7.aprīlī Ministru kabinets ir veicis grozījumus 12.marta rīkojumā, izsludinot visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju līdz 2020. gada 12. maijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.


Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12.maijam, otrdien lēma Ministru kabinets. Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.
Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā ir vērtējama kā kopumā stabila, turklāt, salīdzinot ar vīrusa izplatību citās valstīs, Latvija "izskatās labi". "Taču mēs nevaram atslābt, jo Covid-19 pandēmija joprojām plosās. Pēc konsultācijām ar epidemiologiem un speciālistiem, valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 12.maijam. Tas nozīmē, ka mēs nepastiprinām ierobežojumus, bet arī tos nemīkstinām," sacīja Ministru prezidents.

Dīkstāves pabalstam drīkst pieteikties arī uzņēmumi, kuri darbojas mazāk nekā gadu
Līdz ar papildinātajiem Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” no 4. aprīļa atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019. gada 1. marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.
Tāpat palielināts pieļaujamais nodokļu parāda slieksnis - turpmāk uzņēmums varēs pieteikties nodokļu atbalsta pasākumiem arī tad, ja tam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro.
Noteikts arī tas, kā aprēķina pabalstu apmēru krīzes skarto darba devēju, kuru darbība nav ilgāka par 6 mēnešiem, darbiniekiem – ja darbinieks nav nostrādājis sešus mēnešus, viņa pabalsta apmērs tiek aprēķināts no vidējās bruto darba algas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtas situācijas. Būtiski, ka joprojām nav paredzēts izmaksāt dīkstāves pabalstus darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc šī gada 1.marta.

Varēs piemērot administratīvo atbildību par informācijas slēpšanu par Covid-19 infekciju un dīkstāves pabalsta prasību pārkāpšanu
5.aprīlī stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz, ka tiesībsargi varēs piemērot administratīvo atbildību par dažāda veida informācijas slēpšanu saistībā ar Covid-19 slimību, savukārt naudas sodi par ārkārtējās situācijas dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu turpmāk būs krietni bargāki un varēs sasniegt 2000 eiro.
Administratīvā atbildība turpmāk noteikta arī personai, kura nesniedz informāciju, ka ir slima ar infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar infekcijas slimību slimu personu vai bijusi infekcijas perēklī laikā, kad valstī saistībā ar attiecīgās infekcijas slimības izplatību izsludināta ārkārtējā situācija. Par pārkāpuma izdarīšanu varēs piemērot naudas sodu no desmit eiro līdz 2000 eiro. Kompetentās iestādes pārkāpuma izskatīšanā būs Valsts policija un pašvaldības policija.
Vienlaikus ar grozījumiem noteikta administratīvā atbildība par dīkstāves pabalsta saņemšanas prasību pārkāpšanu. Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai draudēs naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Tāpat maksimālais administratīvais sods par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu turpmāk varēs sasniegt 2000 eiro.

Ieviestas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā
5.aprīlī stājās spēkā grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas paredz ārkārtējās situācijas laikā ieviest terminētas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildes kavējumu jomā.
Grozījumos noteikti labvēlīgāki nosacījumi TAP īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteikts periods pēc tās beigām - seši mēneši -, nosakot, ka šajā periodā TAP pasākumu plānu - gan sākotnējo, gan to grozot - var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, šobrīd noteikto divu gadu vietā.
Tāpat noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas procedūras laikā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu.
Ieviestas terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā, lai mazinātu papildu negatīvo seku ietekmi uz personām, kuras jau pašlaik nespēj vai tuvākajā laikā nespēs nodrošināt savlaicīgu civiltiesisku saistību izpildi. Noteikts, ka no 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos 6% gadā.
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī un noteiktos pulcēšanās aizliegumus, noteikta iespēja attālināti organizēt biedrību un kooperatīvu sabiedrību biedru kopsapulces, kā arī likumā noteiktās kreditoru sapulces.

Noteikta valsts institūciju darba kārtībā ārkārtējās situācijas laikā
5.aprīllī stājas spēkā likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību", kurš nosaka personu un iestāžu tiesības un pienākumus Covid-19 izplatības laikā. Ar likumu noteikts, ka valsts institūcijām darba organizācija būs jāveic tā, lai pēc iespējas nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un izpildītu uzdevumus, pastiprināti jākoordinē sava darbība un savstarpēji jāsadarbojas, kā arī darba organizācija jāpielāgo ārkārtējās situācijas apstākļiem, piemēram, ierobežojot tiešus savstarpējos kontaktus, ievērojot attālinātu darba režīmu un strādājot elektroniskajā vidē.
Likums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā iesniegumu administratīvā akta izdošanai varēs iesniegt tikai rakstveidā. Rakstveida forma ietver gan pašrocīgi parakstītu dokumentu, gan elektronisku dokumentu, kas atbilst Elektronisko dokumentu likumam.
Tiesā nozīmētās mutvārdu tiesas sēdes tiks skatītas klātienē tikai tajās lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Civillietās tiesai ir tiesības noteikt iepriekš noteikto mutvārdu lietas izskatīšanu rakstveidā, ja ir iespējams pilnvērtīgi nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un ja tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Ar likumu tiek pārtraukta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu, izņemot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām krīzes centros un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā, kā arī personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē un naktspatversmē.
Pašvaldībai nekavējoties jānodrošina bērna aprūpe bērnu aprūpes iestādē vai citās telpās, kuras ir pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, pēc vecāka lūguma, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 un nav iespējams nodrošināt bērna atrašanos drošos apstākļos pie otra vecāka, radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām.
Likums arī nosaka, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija, ir tiesības nodarbināt personas, kuras saņem izdienas pensijas atbilstoši NMPD neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumam, vienlaikus saglabājot personām arī piešķirto izdienas pensiju.
Lai novērstu ārkārtējās situācijas radīto seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš ar likumu tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Savukārt izglītības iestādēm, kam akreditācijas termiņš beidzas laika posmā līdz šī gada 31.augustam, tas pagarināts līdz 31.decembrim.
Definēti nosacījumi, ar kādiem pašvaldības domes un komiteju sēdes var notikt attālināti.

Turpinās nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu
5.aprīlī stājas spēkā grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz turpināt nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu tiem, kuriem pabalsta izmaksas termiņš būs beidzies ārkārtas situācijas laikā. Izmaiņas paredz, ka, ja personas bērns, par kuru persona saņem vecāku pabalstu, ārkārtējās situācijas laikā sasniedz vecumu, kad tiek pārtraukta vecāku pabalsta izmaksa, tad persona turpina saņemt vecāku pabalstu līdz ārkārtējās situācijas beigām, kā arī vienu mēnesi pēc tam.

Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātās personas – autoratlīdzību saņēmēji
Valdība 7.aprīlī nolēma papildināt noteikumus "Par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", paplašinot pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Līdz ar valdības lēmuma stāšanos spēkā, dīkstāves pabalstam VID varēs pieteikties arī autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kuri saņem autoratlīdzības.