Polu biedriba Meteni

Tukuma Poļu biedrība nedēļas nogalē viesojās Krāslavā, kur bija uzaicināti piedalīties Meteņu pasākumā. Organizatori bija Polijas Republikas vēstniecība Rīgā, Krāslavas novada dome, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Krāslavas gr. Plāteru v. n. Poļu pamatskola, Polijas militārā kontingenta Latvijā IV maiņas karavīri un Latvijas poļu savienība.


Zapusty - karnevālu laiks Polijā ilgst no Triju Ķēniņu dienas līdz Pelnu trešdienai, pēc kuras sākas Lielais gavēnis. Tā kā visā pasaulē zināmais vārds „karnevāls” ir cēlies kā itāļu apzīmējums ardievām gaļai, tā arī poļu nosaukums tautiski ir „mięsopust” vai „zapusty”. Gadsimtiem ilgi “zapusty” bija rotaļu un dzīru laiks, kad galdi lūza no ēdieniem un dzērieniem, bet dejas ilga līdz rītam. Tika rīkoti “kuligi”- braucieni zirgu vilktajās ragavās ar lāpām un kaimiņu apciemošana. Meteņu laikā populāri bija ķekatu gājieni, kuros bija obligāti jābūt zirgam, kazai, stārķim, skursteņslauķim, velnam, nāvei, ārstam, vecenei un vecim. Gājienā piedalījās arī mūziķi, kas spēlēja dūdas. Meteņu pēdējās dienās, ko sauc par velna dienām vai “ostatki” rotaļas un ēšana notika bez mēra sajūtas, tika ēsti trekni un sātīgi ēdieni, uz galda valdīja saldumu pārpilnība - virtuļi (pączki), žagariņi un plācenīši. Šādā veidā aizsākās Polijā plaši zināmā tradīcija svinēt Trekno ceturtdienu (pēdējā ceturtdiena pirms Pelnu trešdienas), kura šogad iekrīt 28.februārī.
Nu tad mūsu poļi tur klāt bija, tauki gar vaigiem tecēja, saldos pončikus, ko izķēra kā jau parunā paredzēts - tikai pa vienam vien katrs dabūja, jo pasākums bija necerēti labi apmeklēts. Mūsējie gan bija no tiem tālākajiem ciemiem, jo poļu skolas ir vien Jelgavā, Rīgā un visā Latgalē. Bērni jau dziedāja un dancoja uz nebēdu. Pasākumā bija poļu tautas dejas, ķekatnieki, Meteņu spēles un rotaļas, radošās darbnīcas, un, kā jau noprotams, visa poļu virtuve, ko lielākoties sarūpēja štramais garnizons, tāpat arī vizināšanās zirgu vilktajos ratos grāfu Plāteru pils pagalmā.