E ZundaŠogad Latvijas valsts dzimšanas dienā ar apbalvojumu “Tukuma novada Goda pilsonis” tiks sumināts gan pirmais Tukuma pilsētas mērs pēc neatkarības atjaunošanas, gan tie cilvēki, kuri radījuši mūsu tautas vēsturi, jo drosmīgi paziņoja par latviešu tautas vēlmi pašai noteikt savu likteni, pirms 30 gadiem pieņemot tautas izsapņotu lēmumu – deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tukuma novada Goda pilsoņu saimei šogad pievienojas Ēriks Zunda, Juris Celmiņš, Agris Jaunkļaviņš, Pēteris Lazda un Vilis Seleckis.

Ēriks Zunda

1989.gadā Ēriku Zundu ievēlēja par Tukuma pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju. Pilsētas vadītāja amatu, kas kopš 1994.gada saucas Domes priekšsēdētājs, viņš saglabāja līdz 1996.gada jūnijam, kad kļuva par 6.Saeimas deputātu. Tātad – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ēriks Zunda bija Tukuma pilsētas pirmais mērs.

Būdams Domes priekšsēdētājs, iesaistījās Latvijas Pašvaldību savienības darbībā un bija tur priekšsēdētāja vietnieks (1994–1996), bez tam Ēriks Zunda bija Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Pašvaldību kongresā (1994–1995).

Viņa grāmatas “Īstenība un ilūzija” fragmentā lasāms: “Pirmie demontējām Ļeņina pieminekli, pirmie paņēmām kredītu, pirmie sarīkojām Pilsētas svētkus, vieni no pirmajiem nodibinājām sadraudzību ar rietumvalstu pašvaldībām Vācijā un Zviedrijā, apstiprinājām pilsētas karogu, kura metu uzzīmēju es pats un aizstāvēju to Heraldikas komisijā.”      

Pēc Ērika Zundas iniciatīvas tika izveidota Tukuma Uzņēmēju savienība un Vieglatlētikas klubs.

 

Juris Celmiņš foto Māra Miķelsone

Juris Celmiņš

Vēsturnieka specialitāte Jurim Celmiņam bijusi par pamatu gan pedagoģiskajā darbā, gan ieņemot dažādus administratīvus un politiskus amatus. Tas palīdzējis arī objektīvāk izvērtēt situāciju Latvijā pārmaiņu laikos.

Skolēni atceras, ka Juris Celmiņš jau “padomju laikos” neinteresantas lietas par vēsturi pratis pasniegt interesanti – diskutējot un izmantojot modernas metodes.

90. gados ieņēmis nozīmīgus politiskus amatus, kā Augstākās Padomes deputāts veicinājis daudzpartiju politiskās sistēmas atjaunošanu Latvijā, piedalījies Demokrātiskās Centra partijas izveidošanā 1992. gadā, kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju, 6. Saeimas deputāts, laikā no 1997. gada februāra līdz 1998. gada aprīlim – izglītības un zinātnes ministrs. No 1998. līdz 2003. gadam bija Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors un līdz aiziešanai pensijā ieņēmis vēl vairākus nozīmīgus administratīvos amatus: Rīgas 95. vidusskolas direktors, Latvijas Sporta muzeja direktors, Tukuma muzeja Durbes pils vadītājs.

1988.gadā Juris Celmiņš bija viens no Latvijas Tautas frontes Tukuma rajona nodaļas dibinātājiem (viņa mājā Durbē notika pirmās iniciatīvas grupas tikšanās), nodaļas vadītājs un pirmo trīs kongresu delegāts. 1990. gada 18. marta LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās kā Latvijas Tautas frontes atbalstīts kandidāts tika ievēlēts no 187. Tukuma vēlēšanu apgabala un 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Par šo vēsturisko balsojumu 2000. gadā Juris Celmiņš saņēma valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

(Foto: Māra Miķelsone)

Jaunklavins

Agris Jaunkļaviņš

Plānot un lemt, ieteikt un organizēt ietilpst agronoma pienākumos. Šīs iemaņas Agrim Jaunkļaviņam noderējušas arī, aktīvi iesaistoties pārmaiņu procesos Latvijā.

“Šī atmoda var būt latviešu tautas pēdējā cerība. Šo iespēju nedrīkst palaist garām”, tā Agris Jaunkļaviņš teicis Latvijas Tautas frontes dibināšanas konferencē, kurā pulcējās pāri par tūkstoš cilvēkiem.  

80.gadu beigās aktīvi iesaistījies Atmodas procesos. Piedalījies Latvijas Tautas frontes Tukuma rajona nodaļas dibināšanā un Latvijas Zemnieku savienības atjaunošanā.

Divus sasaukumus (1990–1994 un 1994–1998) Agris Jaunkļaviņš bija ievēlēts par Tukuma rajona padomes priekšsēdētāju. Pēc rajona padomju reorganizācijas 1998. gadā līdz to likvidācijai 2009. gadā bija Tukuma rajona padomes izpilddirektors. Pēc tam bijis arī Tukuma novada Domes deputāts.

Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas laikā Agris Jaunkļaviņš 1990. gada 18. marta LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās kā Latvijas Tautas frontes atbalstīts kandidāts tika ievēlēts no 190. Kandavas vēlēšanu apgabala un 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Par šo vēsturisko balsojumu 2000. gadā Agris Jaunkļaviņš saņēma valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Pēteris Lazda

Pēteris Lazda

Padomju gados Pēteris Lazda nelegāli iespieda un izplatīja lapiņas ar aicinājumiem izbeigt okupāciju, rusifikāciju un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību. Viņa sarežģītais likteņstāsts ietverts Anša Epnera filmā “Disidents”.  

Savulaik Pēteris Lazda aktīvi iesaistījās Atmodas procesos, darbojās Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustībā, Latvijas Tautas frontē, pārstāvēja Tukuma rajonu Pilsoņu kongresā, Tukumā izdeva laikrakstu “Vanemas Atmoda”, 1989. gadā tika ievēlēts Tukuma rajona padomē, bija priekšsēdētāja vietnieks. Pēteris Lazda 1990. gada 18. marta LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās kā Latvijas Tautas frontes atbalstīts kandidāts tika ievēlēts no 189. Slampes vēlēšanu apgabala un 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Par šo vēsturisko balsojumu 2000. gadā Pēteris Lazda saņēma valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Pēteris Lazda ir cilvēks, kurš Latvijas brīvības vārdā ziedojis vairāk nekā citi – viņš ir ziedojis savu brīvību, veselību un karjeru.

Vilis Seleckis foto Oskars Ludvigs

Vilis Seleckis

Vilis Seleckis - pedagogs, publicists, žurnālists, rakstnieks, redaktors, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Vilis Seleckis piedalījās Latvijas Tautas frontes veidošanā un tika ievēlēts tās pirmajās domēs.

1988.gadā Viļa Selecka vadītā “Skolotāju Avīze” pirmā publicēja Mavrika Vulfsona vēsturisko runu Radošo savienību plēnumā par Latvijas okupāciju 1940.gadā, ko uzskata par Trešās Atmodas oficiālo sākumu. Kā redaktoram viņam izdevās ievērojami palielināt laikraksta "Tukuma Ziņotājs" tirāžu un kā saturīgi ļoti augstvērtīgu šo izdevumu ar interesi lasīja visā Latvijā.

Reizēm informācija, ko Vilis Seleckis uzlika uz papīra bija liela uzdrošināšanās. Piemēram, 1988.gada 28.septembra laikrakstā “Padomju Jaunatne” lasāms: “Ļaudis vairs nebaidās runāt patiesību un prasīt taisnību. Vienīgi brutāla, cietsirdīga vara spētu cilvēkus iedzīt vecajos rāmjos. Tukumnieki to negrib pieļaut, tāpēc apvienojās, lai aizstāvētu pārveides svarīgākos ideālus – demokrātiju, atklātumu, viedokļa plurālismu, ekonomisko reformu. Tautas fronte iekustina ilgi snaudušus spēkus – entuziasmu, nesavtību, nacionālo pašlepnumu, cerību, ticību.”

Pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas Vilis Seleckis pievērsās lauksaimniecībai un šobrīd veiksmīgi turpina žurnālista, publicista un rakstnieka karjeru.

1990.gada 18. marta LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās kā Latvijas Tautas frontes atbalstīts kandidāts tika ievēlēts no 188. Tukuma vēlēšanu apgabala un 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Par šo vēsturisko balsojumu 2000. gadā Vilis Seleckis saņēma valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

(Foto: Oskars Ludvigs)