Drukāt

LV celi2019. gada 28. novembra Domes sēdē tika apstiprināts VAS “Latvijas Valsts ceļi” iesniegums par Ietekmes uz vidi novērtējuma akceptēšanu ar lūgumu akceptēt projekta “Valsts galvenā autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma no km 45,1 līdz km 91,8 (P130 Līgas – Kandava – Veģi) iespējamā rekonstrukcija” apvienoto 2. un 1. rekonstrukcijas variantu bez Pūres apvedceļa, kuram nav konstatēta izslēdzoša vides ietekme un kuru apstiprinājusi LVC Tehniskā komisija.

Projekts paredz esošā autoceļa A10 paplašināšanu uz divām brauktuvēm posmā no Ķemeru pagrieziena (km 45,1) līdz Tukumam (km 68,4 – A10 un P121 aplis), atlikušajā posmā līdz Kandavas pagriezienam (km 91,8 – P 130) uzlabojot esošo vienas brauktuves autoceļu ar nosacījumiem.

1.1. darbību realizēt, ievērojot ārējos normatīvos aktos noteiktos, Ziņojumā paredzētos un ar šo VPVB Atzinumu izvirzītos nosacījumus, ar kādiem tā varētu būt īstenojama;

1.2. realizējot plānoto darbību Tukuma novada administratīvajā teritorijā, īpaši ņemt vērā šādus aspektus:

1.2.1. ietekme uz īpašumiem un to izmantošanu:

  1. a) paredzētās darbības ierosinātājam jānodrošina pasākumu realizācija teritoriju fragmentācijas un ietekmes uz īpašumiem novēršanai un samazināšanai;
  2. b) nosakot piemērojamos mehānismus īpašumu atsavināšanai un kompensācijas noteikšanai, katrā konkrētā gadījumā jānodrošina individuāla pieeja, sadarbojoties ar attiecīgo īpašumu īpašniekiem;
  3. c) jānodrošina, ka neviens no esošajiem ceļiem ar paredzētās darbības realizāciju netiek pilnībā izslēgts no satiksmes tīkla, bet tiek nodrošināta ar apvedceļu fragmentēto teritoriju sasniedzamība, kur attiecināms – šim mērķim izbūvējot šķērsojumus un paralēlo ceļu tīklu vai sadarbībā ar pašvaldību un skarto īpašumu īpašniekiem vienojoties par alternatīviem maršrutiem. Esošo ceļu slēgšanas gadījumā attālums līdz tuvākajām šķērsojuma vietām, ko iespējams sasniegt pa paralēlajiem piekļuves ceļiem, vai alternatīvo maršrutu garums īpašumu sasniedzamībai nedrīkst būt nesamērīgi liels un tāds, kas būtiski aprobežo piekļuves iespējas;
  4. d) visi risinājumi ietekmēto īpašumu un teritoriju sasniedzamībai, tostarp samērīgiem attālumiem līdz pievedceļiem, kas nodrošina piekļuves/nobraukšanas iespējas uz/no apvedceļa, jāparedz un jāiestrādā būvprojektā.

1.2.2. būvniecības procesa organizēšanu:

  1. a) konkrētie risinājumi pārbūvei nosakāmi, ņemot vērā aktuālo faktisko situāciju;
  2. b) būvdarbi organizējami ar piekļuvi būvniecības vietai pa esošiem ceļiem vai sagatavoto nodalījuma joslu,
  3. c) nepieciešamie būvmateriālu un tehnikas laukumi pēc iespējas jāizvieto ārpus citu infrastruktūras objektu, ūdensteču un citu objektu aizsargjoslām,
  4. d) visi pārbūves un būvniecības pasākumi plānojami un veicami tā, lai respektētu piegulošo teritoriju izmantošanu un neradītu nesamērīgu apgrūtinājumu vai traucējumus. Kur nepieciešams, vibrācijas ietekmes mazināšanai jānodrošina paņēmieni, kas samazina vibrāciju un nerada riskus ēku un būvju drošībai. Būvdarbu darbi savlaicīgi saskaņojami ar pašvaldību.
  5. e) pēc būvdarbu pabeigšanas jānodrošina visi nepieciešamie rekultivācijas pasākumi, lai atgrieztu būvniecības laikā ietekmēto apkārtnes teritoriju ne sliktākā vides stāvoklī, kāds bija uz būvdarbu uzsākšanas brīdi.

1.2.3. ietekme uz hidroloģiskajiem, ģeoloģiskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem:

  1. a) paredzētā darbība nedrīkst negatīvi ietekmēt pieguļošo teritoriju hidroloģisko režīmu un apkārtnes teritorijā esošo īpašumu un būvju izmantošanu;
  2. b) būvju konstruktīvie risinājumi un darbu veikšanas risinājumi jāizvēlas tādi, lai nepieļautu vides piesārņošanu;

1.2.4. troksnis un vibrācija:

  1. a) nav pieļaujama tāda trokšņa diskomforta radīšana, kas ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem. VAS Latvijas Valsts ceļi ir atbildīgi par tādu pasākumu paredzēšanu, novērtēšanu un īstenošanu, kas nodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu;
  2. b) darbības īstenošanā plānot un realizēt pasākumus trokšņa mazināšanai, kas ir būvprojekta neatņemama sastāvdaļa. Būvprojekta izstrādes laikā veikt ietekmes aspektu pārvērtēšanu un detalizēšanu, nosakot teritorijas, kur realizējami trokšņa mazināšanas risinājumi, balstoties uz atbilstīgu aprēķinu un ietekmes samazināšanas pasākumu efektivitātes pārbaudi.

LĒMUMS