Iekšlietu ministrijas izveidota darba grupa, kurā iesaistīti Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, pamatojoties uz Laimdotas Straujumas valdības rīcības plāna “Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”, ir izstrādājusi konceptuālu ziņojuma projektu “Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku” (turpmāk – konceptuālā ziņojuma projekts). Izvērtēšanai un saskaņošanai, konceptuālā ziņojuma projekts pārsūtīts Latvijas Pašvaldību savienībai un citām institūcijām.
Konceptuālajā ziņojumā aplūkoti galvenie legālās imigrācijas virzieni – ģimenes apvienošana, darba migrācija, ārvalstu investoru ieceļošana un uzturēšanās, ārvalstu studentu un brīvprātīgā darba veicēju uzņemšana, nepieskaroties problemātikai, kas saistīta ar nelegālo migrāciju. Ziņojuma mērķis ir izveidot līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz:
- Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu, nodrošinot viņu tiesības uz ģimenes apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem;
- ekonomiskās migrācijas nodrošināšanu atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām;
- labvēlīgu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu radīšanu ārvalstu investoriem, kuri veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi veicinot tās attīstību;
- administratīvo procedūru vienkāršošanu, tajā skaitā, elektronisko pakalpojumu ieviešanu, vienlaikus saglabājot efektīvas kontroles iespējas nolūkā novērst pārkāpumus;
- valsts drošības un sabiedriskās kārtības interešu nodrošināšanu.
Šobrīd ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā regulē 2002.gada 31.oktobrī pieņemtais Imigrācijas likums (spēkā no 2003.gada 1.maija), uz šī likuma pamata pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un virkne Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu. Kopš Imigrācijas likuma stāšanās spēkā tajā ik gadu vienu vai vairākas reizes veikti dažāda apjoma grozījumi. Būtiskākās izmaiņas saistītas ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Savienības direktīvas legālās un nelegālās migrācijas jomā, turklāt Imigrācijas likumu nācies pieskaņot arī Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, novēršot nacionālo un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību normu dublēšanos. Eiropas Savienības apjomīgo normatīvo aktu pakāpeniskā ieviešana, kā arī dažāda rakstura nacionālās iniciatīvas nav labvēlīgi ietekmējušas Imigrācijas likuma struktūru un uztveramību.
Pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos nav pietiekami korekti regulēta Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu (turpmāk – Savienības pilsoņi) un viņu ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, jo to, atšķirībā no trešo valstu pilsoņu ieceļošanas, nosaka Imigrācijas likumam pakārtots normatīvais akts – Ministru kabineta noteikumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek izstrādāts jauns Imigrācijas likums, kurā tiktu aptverti visu personu, ieskaitot Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus, ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, veicot ne tikai redakcionālus un strukturālus precizējumus, bet paredzot regulējumu, kas atbilstu Latvijas ekonomisko izaugsmi veicinošai imigrācijas politikai, un pilnveidotu Imigrācijas likuma atbilstību Latvijai saistošajām starptautiskajām un, tajā skaitā, Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī paredzot pasākumus, kas ļautu nodrošināt valsts drošības un sabiedriskās kārtības intereses.
Konceptuālajā ziņojumā paredzētie risinājumi galvenokārt attiecas uz izmaiņām normatīvajā regulējumā, neprasot papildu izmaksas, to ieviešana neradīs būtisku ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.
Galveno ieņēmumu avotu valsts budžetā veido valsts nodeva ''Nodeva par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem” (ieņēmumu kods 09.1.8.5.), kas 2015.gadā tika plānota 3 454 306 euro apmērā, bet iekasēta 4 972 697 euro apmērā. 2016.gadā ieņēmumu prognoze nav grozīta, plānots iekasēt 3 454 306 euro, bet paredzams, ka faktiskā izpilde 2016. un turpmākajos gados pārsniegs plānoto.
Tukuma novada pašvaldībai nav informācijas par to, ka Tukuma novadā dzīvotu vai strādātu bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas. Iepriekš jau ticis ziņots par to, ka Tukuma novada pašvaldības palīdzības reģistros ir reģistrētas vairāk nekā 140 novadā deklarētās personas, kuras nav nodrošinātas ar dzīvojamo platību. Vienlaikus Tukuma novada Dome ir informējusi atbildīgo valsts pārvaldes institūciju – Ekonomikas ministriju, ka pašvaldības rīcībā nav brīvu dzīvojamo telpu, kuras varētu piedāvāt izīrēšanai patvēruma meklētājiem.