Drukāt

Sēmes pagasta ģerbonis.

Seeme__kr_p01_Large

Sēmes  pagasta teritorija – 149 km2, iedzīvotāju skaits uz 01.01.2011. – 1380, uz 01.07.2012. - 1353, uz 01.01.2013. - 1346, uz 01.01.2014. - 1324, 01.01.2015. - 1288

Kā cēlies Sēmes vārds? Leģenda vēsta: ,,Ka sensenos laikos dzīvojis viens vecs vācu kungs. Viņš braukdams uz muižu, saticis ceļā ganiņu, kurš sēdēja uz akmens un tīrījis sēnes. Kungs, nemācēdams latviešu valodu, prasa tam vācu valodā: ,,Ei, puis, kā šo vietu sauc?" Ganiņš, nesaprazdams vācu valodu domāja, ka viņš prasa: ,,Kas tev tur grozā?" un atbild:,, Sēnes, sēnes!" Kungs, būdams vēl pakurls, nosaka:,, Aha, aha! Sēme!" Šis vārds iepaticies vietējiem zemniekiem un tā arī sauc šo vietu.

Ieskats Sēmes pagasta vēsturē

19. gadsimta beigās pagastā uzbūvēja jaunu pagastmāju, kas prasīja lielu līdzekļu aizņēmumu no magazīnas kapitāla, jo bija jāceļ arī skola Plieņos. 1901. gadā Sēmes pagastam bija 606 nodevu maksātāju, bet izdevumi bija krietni lieli- jāuztur 2 skolas, pagasttiesa, nespējnieku māja un jāpalīdz trūcīgajiem iedzīvotājiem. Katru gadu magazīnklētī tika atbērta labība, kuru tad nepieciešamības gadījumā, varēja aizņemties uz procentiem. No pagasta sabiedrības vidus darbus vadīja 14 vietnieki, bet amata vīrus ievēlēja uz 3 gadiem. 1905. gadā pagasta vietnieki uzdeva ilggadējam pagasta vecākajām Kristiānam Minderam pieņemt 6 uzticamus vīrus pagasta valdes apsargāšanai. Revolūcijas laikā pagastnamā darbojās revolucionārā komiteja A.Jātnieka vadībā. Rīgas pagaidu kara tiesa tiesājusi 12 sēmeniekus un viņiem atņemtas īpašumtiesības un izsūtīti katorgā. Latvijas brīvvalsts laikā pagastu vadīja F.Ozols un dati liecina, ka Sēmes platība bija 10675 ha, pagastā bija 1314 iedzīvotāji.

Pagasts atrodas skaistā, acij tīkamā, ainaviskā vidē. Tāpēc jau izsenais to iecienīja grāfi un muižkungi (von Lancdorfs, Firkss, Reke, Funki u.c.) Pagastā bijušas 7 muižas, no kurām šodien vēl pastāv Kaives, Brizules, Rideļu un Raudas muižas. Katrai no esošajām muižām ir savs īpašuma veids.

Domājot par kultūrvidi pagastā, jāsecina, ka tai raksturīgi no izseniem laikiem piesaistīt slavenus cilvēkus. Sēmes pagasta ,,Dekšņās" kopā ar vectēvu un tēva māsu aizritēja mūsu ievērojamās aktrises Vijas Artmanes bērnība. Vēl šodien ,,Norās" dzīvo noslēpumainais raksturā gleznotājs Uldis Zemzars. Gleznotājs Rūdolfs Pinnis mūža nogali pavadīja ,,Bērzkalnos", tagad tur dzīvot turpina viņa meita. ,,Augšstrautos" dzīvojusi slavenā karikatūrista Gunāra Bērziņa ģimene. Ik brīvu brīdi ,,Koršās" pavada dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte. ,,Sīpolos" dzīvo basketbola veterāns – Bruno Drāke.

Pagastā dzimis un mācījies LLU rektors Augusts Gronskis, bijušais Rīgas policijas priekšnieks – Pauls Liepiņš, zinātnieks- akadēmiķis Timirjazeva lauksaimniecības akadēmijā Oskars Kedrovs- Zihmanis.

Unikāla ir vecā Sēmes baznīca, kura savā esošajā vietā darboties sāka 06.12.1892.g. 1896.gadā Sēmes draudzē bija 438 locekļi, pašreiz daļēji atjaunotajā dievnamā ir vairs tikai 16 draudzes locekļi. Mēs esam tikai ceļā uz garīgu vērtību augstu novērtējumu, tāpēc ir jo īpašs prieks, ka baznīca lēnām , bet tomēr tiek atjaunota. Baznīcai ziedojumi saņemti no Gustava- Ādolfa – fonda un Vesterfezēdes komūnas Vācijā, no Ziedoņi ģimenes ASV (bijušie sēmenieki) un Vintertūras baznīcas draudzes Šveicē. Ar šiem saziedotajiem līdzekļiem 1999.gadā atjaunoja sakristeju, nomainīts ir jumts (rannils), ar kapara plāksnēm apšūts tornis, atjaunots gailis , krusts, nopirkts zvans, atjaunoti logi un durvis, baznīcas iekšpusē atjaunoti griesti, izbetonētas grīdas un atjaunots balkons.

Pagastā ir vairāki vietējās nozīmes dabas objekti, Buku liepa, Mazbrizules kadiķis, goba pie ,,Siljāņu" mājām un visievērojamākais dabas objekts, kurš pārstāv jau nacionālo līmeni, ir 1000 gadus vecais Kaives Senču ozols. Šis ozols vēsturē minēts kā sena kulta vieta, tas ir 11 resnākais ozols Austrumeiropā (10,2 m apkārtmērs ) un to var aptvert 9 pieauguši cilvēki. 20.gadsimta 20 gados zibens nospēra ozola galotni, bet 70 gados tika aizmūrēts tā dobums, kurš diemžēl paātrināja ozola bojāeju. 2003.gadā ar speciālistu palīdzību koku saglabāšanas jomā (Reinhards Dreiers no Vācijas) tika veikti ozola mūža saglabāšanas darbi. Izlauza cementu, pareizi apzāģēja zarus, izveidoja zaru balstu sistēmu, kura sastāv no 5 stutēm, virs nolauztās galotnes atjaunojām jumtiņu. Darbs tika veikts par Vides aizsardzības fonda līdzekļiem, kuri tika piesaistīti ar projekta starpniecību un sasniedza 1000,- Ls, Tukuma rajona padomes, pašvaldības un sponsoru līdzekļiem.

Pagastā unikāls ir piemineklis pirmajam ārlietu ministram Z.A.Meierovicam, 02.12.1918-22.08.1925. Sēmes pagasta ,,Druķos" dzīvoja viņa sievas Annas Filholdes māte Lilija. Ik vasaru viņš brauca ciemos pie saviem bērniem Helmuta (27.02.1914.), Rūtas (01.09.1916.) un Gunāra ( 12.05.1920) Kādā sestdienas dienā šoferis Verners Kalniņš nobrauc no ceļa klātnes, apgāžas un Z.A.Meierovica vairs nav. Par šo notikumu vietā liecina bronzas bareljefs un piemineklis, kuru atklāja 1926. gadā un sēmenieki kopj vēl šobaltdien.

Šie dabas un kultūrvēsturiskie objekti ceļ pagasta tēlu pašu ļaužu, Latvijas un ārzemju tūristu acīs. Izstrādājot rīcības plānu tūrisma attīstībai tos vajadzētu ņemt vērā, popularizēt un iesaistīt apskates objektu sarakstā. Jo vairāk ir šādu objektu, jo interesantāka pagasta iedzīvotājiem šķiet dzīve pagastā un vērtīgāki viņi ir citu acīs.

Kultūrvide visā tās daudzveidībā un krāšņumā ir viens no būtiskākajiem pagasta tēla veidošanas priekšnosacījumiem.