Dzukste_kr_p01_Large

Džūkstes pagasta teritorija – 184,4 km2, iedzīvotāju skaits uz 01.01.2011. – 1645, uz 01.07.2012. - 1591, uz 01.01.2013. - 1572, uz 01.01.2014. - 1525, uz 01.01.2015. - 1499


Džūkstes pagasts, agrākajos laikos dēvēts par Džūkstes – Pienavas pagastu, savu nosaukumu ieguvis no Džūkstes un Pienavas upēm. Līdz 1950.gadam pagasts atradies Jelgavas aprinķī, tad Dobeles rajonā. Pie Tukuma rajona šī teritorija pieder no 1963.gada janvāra. Pagastā ir trīs ciemati:Džūkste, Pienava, Lancenieki. Pēdējais ir viena no vecākājām pagasta apdzīvotajām vietām. Pagasta vēstures senākie liecinieki ir Džūkstes baznīca, kas celta 1689.gadā (nopostīta 2.pasaules kara beigās).Visvecākā skola bija Ērģelniekos, to iedibināja mācītājs Vilperts. Pirmās publiskās skolas ap 1850.gadu, vispirms Džūkstē, tad Lanceniekos. No 1883.gada līdz 1903.gadam Lancenieku skolā strādāja Lerhis-Puškaitis. Džūkstes biedrību nams celts no 1895.-1898.gadam, tagad šajā ēkā atrodas Džūkstes pakalpojumu centrs. Apkārt ēkai ir A.L.Puškaiša veidots parks. Sabiedrisko dzīvi pagastā laika periodā ap gadsimteņa miju var raksturot kā ļoti aktīvu. Džūkste bija vienā no pirmajām vietām latviešu sabiedriskās dzīves attīstībā. 1871.gadā pagastā notiek pirmās dziesmu dienas. Darbojas kori. Tiek veidotas dažādas biedrības, kā piemēram, Džūkstes –Pienavas uguns apdrošināšanas biedrība, džūkstes krāj-aizdevumu sabiedrība, Džūkstes-Pienavas zemkopības biedrība, piensaimnieku sabiedrība, Džūkstes lopu pārraudzības biedrība, Sarkanā Krusta nodaļa, Patērētāju biedrība, Aizsargu nodaļa, u.c.Laikā, kad politiskā vara atradās krievu ierēdņu rokās, bet saimnieciskā –vācu, nekādu atbalstu no augšas latviešu sabiedriskās dzīves veicināšanā sagaidīt nevarēja, tāpēc to var raksturot, kā sabiedrības pašaktivitātes izpausme. Arī tā laika jaunatnē pamazām brieda pretestība pret svešajiem kungiem, tāpēc 1905.gada notikumos Tukumā netrūka džūkstenieku. Pirmā pagasta pašvaldības forma bija pagasta tiesa. 1866.gadā pagasta tiesu vietā stājās pagasta valdes, bet pagasta tiesas sāka pildīt tikai tiesu uzdevumus. No pagasta nāk vairāki ievērojami sabiedriskie darbinieki:bijušais valsts prezidents Gustavs Zemgals, literatūrpētnieks Teodors Zeiferts, raksnieks Kārlis Ieviņš, kā arī izcilais tautas pasaku krājējs Ansis Lerhis-Puškaitis, brāļi Straubergi, Ludis Bērziņš. Par periodu līdz 1939.gada tā laika Džūkstes pagasta valdes apgādībā ir sagatavota un izdota apjomīga brāļu Straubergu grāmata par Džūkstes pagasta un draudzes vēsturi.