Drukāt

sadraudziba2


Zviedrija - Tidaholma
Sadarbības līgums ar Tukumu parakstīts 1992.gada 19.janvārī

Tidaholmas pašvaldība  atrodas Zviedrijas rietumdaļā starp lielākajiem Zviedrijas ezeriem – Vanern un Vattern. Tidaholmas komūnu veido pilsēta ar lauku teritoriju, iedzīvotāju skaits ap 13000, teritorija 521 km2. Pilsētas attīstība sākās 19.gadsimtā, uzceļot sērkociņu rūpnīcu  Vulcans Tandsticksfabrik. Komūnas  galvenie dabas resursi ir meži un ūdens. Tidaholmieši lepojas ar  muzeju, grafiķu darbnīcu, bibliotēku, virtuves un vannas istabu iekārtu izstāžu zāli, viduslaiku baznīcām; Hokensas brīvdienu ciematiņu;ar plašiem mežu masīviem pilsētas apkārtnē. Sporta nodarbībām ir sporta zāle, ledus halle, peldbaseins ar saunu, boulinga zāle, minigolfs, tenisa korti, izjādes ar zirgiem. Vasarā pilsētas parkā ir brīvā estrāde. Augustā  tiek atzīmēta Vēžu diena, kad Tidanas upē  tos var ķert  pilsētas centrā. Galvenie rūpniecības veidi – sērkociņu ražošana, virtuves un vannas istabu iekārtas, kravas automašīnu detaļas, plastmasas logi auto treileriem.
www.tidaholm.se

Vācija - Šēsele
Sadarbības līgums ar Tukumu parakstīts 1992.gada 7.februārī
 
Šēseles pašvaldība   atrodas  Vācijas viduslaiku ziemeļaustrumu tirdzniecības ceļu krustpunktā, to raksturo 1200 gadus ilga vēsture. Uz Šēseli ir viegli nokļūt, pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim – starp  tādām lielpilsētām kā Brēmene, Hamburga un Hanovere. Šēseles pašvaldību veido 12 ciemi, kopējā teritorija 14 967 ha,  10 500 iedzīvotāji. Ievērojamākās vēsturiskās vietas ir Svētā Lukasa baznīca, Novada  māja- muzejs un Meiera sēta, kas atspoguļo Šēseles saimnieciskās un sadzīves tradīcijas. Tautas dejas tradīcijas kopj Šēseles tautas deju grupa “Orginalal Scheesseler Trachtengruppe”, kas pazīstama tālu ārpus tās robežām. Šēselieši ir aktīvi kultūras un sporta dzīvē. Pašvaldībā ir labiekārtoti sporta laukumi un zāles, tenisa korti, golfa un un  ķegļu laukumi, izjādes ar zirgiem. Darbojas moto klubs, kas katru gadu jūnijā rīko sacensības, kurās pulcējas ap 45 tūkstoši moto fanu no visas Vācijas. Galvenie rūpniecības veidi - tiltu būvniecība, zāģēšanas iekārtu izgatavošana, iesaiņošana, rūpniecisko laku ražošana.
Šēselē pie rātsnama ir izvietots stends ar Šēseles sadraudzības pašvaldībām.
www.scheessel.de

Lietuva - Plunģe
Sadarbības līgums ar Tukumu parakstīts 1996.gada 26.jūlijā.

Ar Tukuma novada pašvaldību līgums noslēgts 2010.gada 12.jūnijā.
Kā pilsēta Pluņģe rakstos pieminēta 1567.gadā. Pluņģes  pašvaldība sastāv no 11 lauku kopienām. Kopējā platība 111 000 ha, iedzīvotāju – vairāk kā 44000.Pluņģes rajonā darbojas 1800 uzņēmumu. Galvenie ražošanas virzieni – linu audumu ražošana un tekstilrūpniecība, kokapstrāde, zivju, piena un gaļas pārstrāde. Darbojas vairākas celtniecības organizācijas. Pluņģē tiek izdoti četri laikraksti un iknedēļas informatīvais izdevums par kultūras pasākumiem.
1994.gadā kņaza Mikolasa Oginska pilī tika atvērts žemaišu mākslas muzejs, kurā tiek uzkrāti žemaišu mākslas priekšmeti no visas pasaules, kā arī tautas mākslas darinājumi un baznīcas mākslas priekšmeti. Reizi četros gados šeit notiek vispasaules žemaišu mākslas izstādes.
15 kilometrus uz ziemeļiem no Pluņģes atrodas Žemaitijas dabas parks, kura platība – 21720 ha.
Katru gadu Pluņģē notiek pilsētas svētki, starptautiskais teātru festivāls, kristīgās mūzikas svētki, starptautiskais deju kolektīvu festivāls. Katru otro gadu tiek organizēti starptautiskie festivāli – pūtēju orķestru un folkloras kopu “Saulīte sarkanā”.
www.plunge.lt

Krievija - Krasnogorska
Sadarbības līgums ar Tukumu parakstīts 1996.gada 8.septembrī

Krasnogorskas rajona pašvaldība atrodas līdzās Maskavai pie šosejas Rīga – Maskava. Krasnogorska izveidojusies apvienojoties vairākiem ciematiem un pilsētas statuss tai piešķirts 1940.gada 7.oktobrī. Lielā mērā par savu rašanos un attīstību Krasnogorskai jāpateicas mehānisko iekārtu rūpnīcai, kuras produkciju savulaik izmantoja kara rūpniecībā, kosmiskajā rūpniecībā un medicīnā. Pašlaik Krasnogorskā dzīvo vairāk kā 90 tūkstoši iedzīvotāju. Krasnogorskas rajonā darbojas 8 pamatskolas un 16 vidusskolas, divas sporta skolas.
Krasnogorskā ir iespēja apmeklēt Antihitleristu muzeju un mehānisko iekārtu rūpnīcas muzeju. Pilsētā izvietojies Krievijas Federācijas kino materiālu arhīvs. Netālu no Krasnogorskas atrodas Arhangeļskas muižas komplekss, kas kādreiz piederējis kņazu Goļicinu dzimtai.
Nesen pabeigta stadiona “Zorkij” rekonstrukcija. Tās rezultātā stadions ir lietojams gan ziemā – ar ledus segumu, gan vasarā – mākslīgais zālājs.

www.krasnogorsku.ru

Izraēla - Bnei-Aish
Sadarbības līgums ar Tukumu parakstīts 2000.gada 8.decembrī
 
Bnei Aish – pilsētciemats, kas atrodas Izraēlas centrālo  ceļu krustpunktā: 25 minūšu braucienā no Tel-Avivas, 45 minūšu braucienā no Jeruzālemes un 15 minūšu braucienā no Vidusjūras. Bnei – Aish dibināta 1957.gada 7.oktobrī bijušās angļu karadaļas vietā. Sākumā Bnei-Aish iedzīvotāji strādāja palīgdarbos apkārtējās apmetnēs. Pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā strauji palielinājās repatriantu skaits no bijušās Padomju Savienības. Bnei-Aish aktīvi iesaistījās repatriantu absorbcijas procesā. 90-to gadu beigās 65% no 6500 Bnei-Aish iedzīvotājiem bija jaunie repatrianti no Krievijas.
Bnei-Aish iedzīvotāji aktīvi iesaistās vietējās kultūras norisēs. Darbojas deju ansamblis, veco ļaužu koris, kura repertuārā ir dziesmas kā krievu valodā, tā ivritā, teātra trupa, šaha klubs. Pašvaldības pārstāvji un iedzīvotāji strādā pie muzeja kompleksa izveides ciemata ziemeļos.
Ciematā darbojas 2 sākumskolas un 9 bērnudārzi. Vidējo un augstāko izglītību jaunieši iegūst ārpus ciemata. Sabiedriskais centrs un jauniešu klubs piedāvā iespējas darboties dažādās sporta sekcijās, mākslas, mūzikas un drāmas studijās.
www.bney-ayish.co.il

Ukraina - Izjuma
Sadarbības līgums ar Tukumu parakstīts 2003.gada 26.augustā
 
Izjum atrodas Austrumukrainā. Tā ir otra lielākā un viena no vecākajām pilsētām Harkovas apgabalā. Pilsēta atrodas upes Ziemeļu Donca krastos, kalna Kremeņecs pakājē. Pilsētai cauri vijas ceļš no Harkovas uz Rostovu pie Donas. Pilsēta aizņem 43,6 km² lielu platību un tajā dzīvo aptuveni 60 tūkstoši iedzīvotāju.
Pirmo reizi rakstos Izjum minēta 1571.gadā. 1681.gadā ieguvusi pilsētas tiesības. 18.gs. 80-tajos gados tika uzbūvēts cietoksnis.
19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā pilsētā aktīvi attīstījās rūpniecība. 1910.gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Harkova – Donbass, kas šķērso Izjum. Pēc diviem gadiem pilsētā tika uzsākta dzelzceļa remontdarbnīcas. 1917.gadā tika atklāta optiskā stikla ražotne. Patreiz Izjum darbojas optiskā stikla un aparātu ražotne, kurā ražo optiskās lēcas un medicīnisko optiku, maizes kombināts, alus rūpnīca, vagonu rūpnīca un minerālmēslu ražotne.
Dabas resursi – fosfāti, kvarca smiltis.
www.izyum.info

Baltkrievija - Koreļiči
Sadarbības līgums ar Tukumu parakstīts 2005.gada 4.martā.

Koreļiči – pilsētciemats, Grodņas apgabala rajona centrs. Pilsētciemats atrodas pie Rutkas upes 185 km attālumā no Grodņas pie autoceļa Novogrudok – Minska.
Rakstos pirmo reizi Koreļiči minēti 1395.gadā. No 1594.gada Koreļiči zināmi kā miests. No 17 gadsimta vidus Koreļiči kļuva par kņazu Radzivillu īpašumu. Radzivillu laikā darbojas tapešu ražotne, kurā tiek darinātas ļoti īpašas austas tapetes.
1655.gadā, Zviedrijas un Reč-Pospoļitas kara laikā Koreļičus zviedru karaspēks nopostīja. Ap 1795.gadu Koreļiči kļūst par Krievijas impērijas sastāvdaļu.
Pirmā pasaules kara laikā cauri Koreļičiem gāja frontes līnija, ka rezultātā  miests tika nopostīts un nokļuva vācu karaspēka okupācijā. No 1921. līdz 1939.gadam Koreļiči bija Polijas sastāvā, bet no 1939. gada – Baltkrievijas Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā, 1940.gadā kļūstot par ciematu un vienlaicīgi Koreļiču rajona centru. 2.Pasaules kara laikā no 1941.gada 26.jūnija līdz 1944.gada 8.jūlijam teritoriju bija okupējusi fašistiskā Vācija.
Kopš 1958.gada 30.aprīļa Koreļičiem ir pilsētciemata statuss, bet kopš 1965.gada 6.janvāra – Koreļiču rajona centrs.
Šobrīd Koreļičos dzīvo aptuveni 7800 iedzīvotāju. Ciematā darbojas linu pārstrādes rūpnīca „Koreļič ļon” un vairākas pārtikas ražotnes. Ir vispārizglītojošā skola, mūzikas skola, kultūras nams, bibliotēka, slimnīca un aptieka, sadzīves pakalpojumu kombināts un sakaru nodaļa. Saglabājies kultūras un arhitektūras piemineklis - Svjato-Petropavlovskas baznīca.
 

Šenevjēra - Francija
Kopš 2004.gada  sadraudzības kontakti sāk veidoties ar Šenevjēru (Chennevieres, Francijā).
 
Senos laikos Šenevjēra bija mazs ciematiņš zaļā pakalnā, piederošs Parīzes St.Genevieve abatijai. Attīstoties fermeru un amatnieku aktivitātēm un ņemot vērā Parīzes tuvumu Šenevjēra ir izaugusi par pilsētu ar 17 919 iedzīvotājiem, platība 572 ha.
Šenevjēra atrodas  uz dienvidaustrumiem no Parīzes Marne upes krastos, 106 m virs jūras līmeņa.
Pašvaldības budžets 2004.gadā 22 395 000 EUR
Pašvaldībā ir  6 sākumskolas, 6 pamatskolas, 2.vidusskolas, ģimnāzija, mūzikas skola.
Sporta jomā: 2 sporta zāles, 2 stadioni, tenisa korts, vasaras peldbaseins.
Rūpniecība: industriālais rajons ( 28 ha)Apskates objekti: Šenevjēras terase, skatu vieta uz Parīzi; St.Pierre baznīca (13.gadsimts), Forts de Champigny, būvēts no 1878-1880 Parīzes aizsadzībai, 2 pilsētas parki.
 www.Chennevieres.com

Polija - Andrihova
Sadraudzības līgums ar Tukumu parakstīts 2008.gada 5.septembrī.
 
Andrihova atrodas Polijas dienvidos, starp Vadovici un Bielsko-Biala, tuvu Osvencimai.
Rajonā dzīvo 43 987 iedzīvotāji, Andrihovā – 22 669 iedzīvotāji, rajona platība 100,60 km2, pilsētas platība 10,3 km2
Andrihovā ir attīstītas šādas rūpniecības nozares: kokvilnas ražotne (Holding AZPB Andropol), dīzeļdzinēju ražošana (Andoria SA), ugunsdzēšanas iekārtu ražošana (Ogniochron SA), sulu un minerālūdens ražošana (Wosana SA), autopakalpojumu firmas un nelielas tekstila un adīšanas kompānijas. 
Dabas ainavu un klimata daudzveidība paver iespēju tūristiem nodarboties ar dažādām aktivitātēm : pastaigām kalnos un mežā, velotūrismu, izjādēm, ziemas sporta veidiem (slēpošanu, braukšanu ar ragavām), kultūras un reliģijas tūrismu, ekoloģisko tūrismu.
 
www.um.andrychow.pl