Drukāt

EIROPIADE

No 2017. gada 26. jūlija līdz 30. jūlijam Somijas pilsētā Turku notika lielākais mākslas un kultūras festivāls EIROPIĀDE - 54.
Atzinīgi vārdi un pateicība par Latvijas priekšnesumiem, izskanēja no katra Starptautiskās Eiropiādes komitejas pārstāvja. Skatītāji ar skaļiem aplausiem pavadīja mūsu uzstāšanos visos koncertos.
6200 dalībnieki, un mēs Latvija, maza daļiņa no visa lielā Eiropiādes mehānisma, kurš darbojas tikai tad, ja katrs darām godprātīgi savu darbiņu.
Liels, liels paldies par atsaucību un atbalstu Slampes kultūras pils VPDK ”Namejs” un SDK ”Jumis”, Latvijas koptēla veidošanā, tikai kopā mēs esam SPĒKS.

 

Neliels ieskats par to, kas ir EIROPIADE?

Eiropiāde ir lielākais Eiropas tautas kultūras un mākslas festivāls, kas katru gadu notiek dažādās Eiropas valstīs.

Pirmais Eiropiādes festivāls norisinājās 1964. gadā Antverpenē Beļģijā, pēc flāmu tautas kultūras kustības dibinātāja, Mona de Klopera , iniciatīvas. Mons de Kloppers arī kļuva par pirmo Eiropiādes kustības prezidentu. Pirmais Eiropiādes festivāls aicināja kopā flāmus, dāņus, angļus, francūžus un vāciešus, kā arī ukraiņus un poļus, lai uzstātos ar savām tradicionālajām dziesmām un dejām, tradicionālajos tautas tērpos. Mon de Klopers Eiropiādes prezidenta pienākumus pildīja līdz 1997. gadam, kad viņa vietā stājās Bruno Peeters, kuru 2013.gadā nomainīja Armands de Vinters.

Eiropiādes galvenais mērķis ir veicināt Eiropas tautu vienotību, tas ir festivāls, kurā dalībnieki sekmē un attīsta paši savu kultūru, cienot arī pārējās. Šī filozofija tiek piekopta katru gadu festivāla laikā, kas notiek piecas dienas (no trešdienas līdz svētdienai), kad tūkstošiem cilvēku no dažādām Eiropas daļām, tērpušies savos tradicionālajos tautas tērpos, satiekas, lai dziedātu, muzicētu, dejotu un svinētu .

Eiropiādē piedalās, apmēram, pieci tūkstoši dalībnieku, savos tradicionālajos tērpos, gandrīz divsimt grupu un kolektīvu no, apmēram, divdesmit divām valstīm. Dalībnieki paši finansē savu nokļūšanu līdz festivāla norises vietai, maksā dalības maksu. Festivāla dalībnieki norises vietā ierodas dienu iepriekš (parasti trešdienā) un tiek izmitināti, dažādās, bieži vien sabiedriskās celtnēs, parasti lielās skolās vai kopmītnēs, kur tiek nodrošināta gultasvieta klasēs, sporta zālēs u.c., kā arī citas šādās iestādēs pieejamās ērtības. Tiek nodrošināta liela mēroga ēdināšana, parasti, vienkāršas brokastis, iepakotas pusdienas līdzņemšanai un siltas vakariņas. Festivāla laikā dejotāju un dziedātāju grupas uzstājas atklāšanas un noslēguma koncertos, vairākos koncertos, noteiktās pilsētas vietās uz ielas un skvēros, kā arī piedalās masu parādē cauri visai pilsētai, un sestdienas vakarā - galvenajā Eiropiādes ballē. Ārpus noteiktajiem koncertiem, vairākas grupas dzied, spēlē un dejo vietās, kur tās mitinās festivāla laikā. Pēc svētdienas pēcpusdienas noslēguma koncerta, grupas dodas mājup- citi jau svētdienas vakarā, citi - pirmdienas rītā.

Latvija iekļāvās šajā mākslas forumā pēc savas valstiskās neatkarības atgūšanas. 1993. gadā 30. Eiropiāde notika Dānijā – Horsenā, kur uzaicināja vienu deju grupu no katras Baltijas valsts. Latviju pārstāvēja deju grupa MIĶEĻIS, kurai jau bija draudzības saites ar deju grupu no Horsenas. Nākamajā - 1994. gadā MIĶELIS finansiālu apsvērumu dēļ nevarēja piedalīties, tādēļ savu uzaicinājumu nodeva deju ansamblim BITĪTE un vidējās paaudzes deju grupām AUDA un ZIEMEĻBLĀZMA, kuru bijusī mākslinieciskā vadītāja Indra Filipsone arī šobrīd ir Latvijas pārstāve Starptautiskajā Eiropiādes Komitejā (SEK).

2000. gadā Latvijas skolu jaunatnes VII dziesmu un deju svētkos no SEK bija ieradušies pieci pārstāvji. 2001. gadā Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās piedalījās SEK prezidents Bruno Peters, kuram vizītes laikā bija tikšanās ar pilsētas mēru Gundaru Bojāru un sarunas par Rīgas pilsētas iespējamo atbalstu Eiropiādes rīkošanai Rīgā 2004. gadā. 2001. gada 22. augustā Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja nolēma atbalstīt Kultūras pārvaldes ierosinājumu nosūtīt Eiropiādes rīcības komitejai apliecinājumu tam, ka Rīga varētu uzņemties 41.

Eiropiādes rīkošanu 2004. gadā. Apliecinājuma vēstule tika nosūtīta Starptautiskās Eiropiādes Komitejas prezidentam Bruno Peeteram. 2002. gada 2. oktobrī Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un Starptautiskās Eiropiādes Komitejas prezidents Bruno Peeters parakstīja līgumu par Eiropeādes rīkošanu Rīgā 2004.gadā.

Starptautiskā Eiropiādes komiteja, pēc tās prezidenta Bruno Peetera iniciatīvas, ierosināja Rīgai dāvināt atzinības un pateicības simbolu - pieminekli, par vislabāk noorganizēto Eiropiādi 2006. gada festivāla laikā mēru konferencē tika nolemts uzstādīt Rīgā pieminekli, ko mūsu galvaspilsētai veidojis beļģu skulptors Luks Ledēns (Luc Ledene). Viņa mākslas darbs novietots 11. Novembra krastmalā skvērā starp Daugavas gāti un Poļu gāti.


Starptautiskās Eiropiādes komitejas pārstāve un
Latvijas Eiropiādes komitejas vadītāja
Indra Filipsone